advance!
Jun. 11., 2011 | 12:34 am
sesijas vidus ir neīstā vieta emocijām. kā šķira viņas traucē. vienalga vai tu pēti dupšus un besījies, ka tev tam nav laika (JĀ, jo tieši laika trūkums ir tas kas tevi ierobežo - pārstāj attaisnot savu "being a little bitch" sindromu ar ārējiem apstākļiem) vai redzi neveiksmīgāko lietu ko balta sieviete var izdarīt sev uz galvas vai arī vienkārši staigājot pa parku vēlies lai aiz tevis paliek izdedzināts melns grāvis vilciena vagona izmērā - tas traucē. tev smadzenēm vajadzētu būt kā klavierēm ar nospriegotām stīgām, gatavām uz pieskārienu izdot precīzu toņkārtu (or smth, es neesmu muzikāli izglītots, skaņas viļņa garums laikam būtu bijis piemērotāks, kaut arī sausāks, variants), bet tā vietā tev katrs otrais taustiņš neskan un katru reizi nospiežot pedāli vai nu atskan kaucošu riepu troksnis vai arī atlec vāks un ārā izskrien apjucis, seksuāli norūpējies jenots. lai arī interesants un ievērības cienīgs citos dzīvs gadījumos, dotajā brīdī katrs šāda tipa atgadījums novērš tavu uzmanību no spēlēšanas uz klavierēm, kas ir izmantotas visam, tikai ne muzicēšanai. un tā ir tikai un vienīgi tava paša vaina, ka tu ļāvi tur ieperināties tam sūda jenotam.
oficiāli ir imperatīvs neraustīt ne muskuli uz sejas, bet praktiski gribās iesist pa seju pašai laiktelpai, kad dzirdi ka no bikboka iznāk meitene kas stāsta saviem draugiem "EU, JŪS ESAT VISPĀR REDZĒJUŠI KLIPU ŠITAI DZIESMAI, LOPESA TAGAD VIENKĀRŠI IR PALIKUSI TIK SMUKA, VIENKĀRŠI TĪĪĪK SMUKA..." (es pat nezinu, kas tieši šajā teikumā ir tas akmens, kas izsit manam saprātam logu - intonācija un formā kādā tiek atkārtoti lietots vārds "tik" vai varbūt kaut kāda dziļāka atziņa, kuru man prāts piekabināja runātājai, kura likās par vecu, lai runātu kā sestajā fckn klasē)
laba ziņa laikam gan ir tā, ka uz sesijas sejas parādījušās pirmās asiņojošās brūces. stiprinās cerība drīz ieraudzīt pirmās brūču pūžņošanas pēdas - āpšiem mutē un aiz nagiem visāda draza mitinās, tāpēc, ja vien man nav gadījies neveiksmīgi tīrs āpsis, brīdis, kad sesija atgriezīsies tumšajā caurumā, no kurienes tā izlīdusi, pienāks vēl līdz goddamn jāņiem.
oficiāli ir imperatīvs neraustīt ne muskuli uz sejas, bet praktiski gribās iesist pa seju pašai laiktelpai, kad dzirdi ka no bikboka iznāk meitene kas stāsta saviem draugiem "EU, JŪS ESAT VISPĀR REDZĒJUŠI KLIPU ŠITAI DZIESMAI, LOPESA TAGAD VIENKĀRŠI IR PALIKUSI TIK SMUKA, VIENKĀRŠI TĪĪĪK SMUKA..." (es pat nezinu, kas tieši šajā teikumā ir tas akmens, kas izsit manam saprātam logu - intonācija un formā kādā tiek atkārtoti lietots vārds "tik" vai varbūt kaut kāda dziļāka atziņa, kuru man prāts piekabināja runātājai, kura likās par vecu, lai runātu kā sestajā fckn klasē)
laba ziņa laikam gan ir tā, ka uz sesijas sejas parādījušās pirmās asiņojošās brūces. stiprinās cerība drīz ieraudzīt pirmās brūču pūžņošanas pēdas - āpšiem mutē un aiz nagiem visāda draza mitinās, tāpēc, ja vien man nav gadījies neveiksmīgi tīrs āpsis, brīdis, kad sesija atgriezīsies tumšajā caurumā, no kurienes tā izlīdusi, pienāks vēl līdz goddamn jāņiem.