Haļavas Dieva Virtuālais Templis - 20. Maijs 2011

šobrīd man pārsteidzošā kārtā ir žēl, ka cilvēku lokā, ar ko es regulāri tiekos, nav neviena apnicīga hipija ar ko varētu pastrīdēties (un iznīcināt) strīdā par kodolenerģiju vai ūdens atmiņu. kāds ar kuru nebūtu jāauklējas, kāds uz kuru nebūtu jābaidās atstāt nepareizs iespaids. vienkārši kāds kuram ir pretēji uzskati un kam varētu izplēst pusmetru garu metaforisku brūci pa diagonāli viņa vēderam.

cilvēki ar ko es par tāda tipa tēmām mēģinu runāt vai nu nav gana ieinteresēti vai gana informēti, lai par to runātu un to atklāti arī pasaka, vai arī krata galvu un izdveš neitrālas skaņas ar "es piekrītu visam ko man cilvēki dedzīgi stāsta" nozīmi. fuck, man nevajag purnus kas man piekrīt, man vajag kādu kuram naivi liekas ka mani iespējams pārliecināt par manu uzskatu nepareizību noskaitot hipiju aģitācijas lapiņu.

bet es gan pieļauju ka kretīniski hipiji neko vairāk par "no ĀtŌmstacijām nāk radiĀcija" un "bet manai tantei vecmāmiņa izārstēja savam kaķim trakumsērgu ar homeopātiskiem līdzekļiem" ar dažiem "bet vai tu tiešām esi gatavs apgalvot ka domu spēks neeksistē?" man nespēs piedāvāt. bet jāstrāfā jau ar to kas ir. vajag hipiju.

kādu iznīcināt, kādu notroļļot, kādu aizvainot, noindēt upuri savos atkritumos, tad saplosīt un apēst to kas paliek pāri. pretīgi. brīnišķīgi.