gaļa un gaļa
Maijs. 9., 2011 | 12:33 am
pagājušajā nedēļā pie nacionālā teātra uz brauktuves mētājās sabraukts balodis (varbūt ne tik daudz sabraukts cik izgriezts ar iekšpusi uz āru, bet tas tā). vārnas kāvās par izmētātajām ķeskām, izvazājot viņas apkārt. pēc pirmā pārsteiguma (uzacu pacēliena) uznāca smiekli. pēc brītiņa kāds bija to padarīšanu aizvācis, jo palikusi bija tikai slapja vieta kur bija mētājies kapteinis roudkils. tajā brīdi palika mazliet skumji, biju pieradis pie viņa sejas...
and while we are on the subject of meat...
laikam jau patīkams atgadījums. stāvu sabiedriskajā transportā (ausīs PWOP PWOP PWOP PWOP PWRRRRRR, sejā dzelzs, kurpes - bez šņorēm), iekļaujos vispārējā oglekļa, skābekļa un ūdeņraža masā. pieturā iekāpj pārītis, neesmu labs vecuma noteicējs, 10. klase varētu būt. meitene smuka īsti nav, bet glīta laikam gan ir. čalis izskatās pēc ģenerāla locekļa, bet stāv pret mani ar muguru tāpēc neredzu un ausis ir aizņemtas, tāpēc nedzirdu un galēju slēdzienu izdarīt nespēju. sāk čubināties - čalis kož tur austiņā viņai vai šņurkā kaklu, you know, the usual. es atrodos mazliet par tuvu, bet nav daudz brīvas vietas, pārnesu svaru no vienas kājas uz otru, paslīdu nostāk, visi ir ieguvēji. pēc brītiņa pārlaižot skatienu apkārt sanāk tas neērtais acu kontakts, kurš ir sekundes astotdaļu, bet gan tu gan otrs cilvēks zin, ka tāds bija - meitenīte pār plecu savam bāleliņam ir skatījusies uz mani. sejas izteiksmi nemainot, iespējams noraustoties mazliet labajai nāsij, es atgriežos savā izejas pozīcijā un sortēju to izdruku, kas zvaigžņu karu opening sequence stilā nāk ārā no mana prāta.
"diez viņa ilgi blenza? *tā īsā mikroacukontakta screenshots* nu, neatkarīgi no tā ko tu par sevi domā, ja čiksa uz tevi blenž kamēr viņu čubina viņas pusis, tas ir legit iemesls justies pārākam. viņa pat nav īpaši smuka. tas nemaina cieto faktu. man moš tikai likās. varbūt vajadzētu paskatīties vēlreiz? the fuck, nav svarīgu iemeslu kāpēc to vajadzētu darīt - viņa ir ar savu poniju, pat pārspīlējot pilnīgi visu situāciju tūkstoškārtīgi, tas tāpat ir pret tavu pārliecību marinēt tur sūdus, neskaties - nezināsi, bet tāpat jutīsies apmierināts nākamās 15 minūtes, skatīsies - varbūt būs neveikls mirklis, varbūt aplomīsies un viņa nemaz neskatās. kāpēc es par to vēl joprojām domāju? domā par ko? ej dirst, netaisos tev visu tagad atstāstīt. viņi vienu pieturu iepriekš jau izkāpa ārā. nu, thats that. pārslēdz dziesmu. tava pietura, kāp ārā"
atlikušo dienas daļu neveiksmīgā kārtā nepavadīju esot pašapmierināts, bija pāris slikti joki (aiziet piedāvāt divām sievietēm pārbaudīt kāda ir viņu "veļasmašīnu" "centrifūgu" izpildes klase un vai viņas nevēlas lai viņām "uzstāda trubu" viņu "veļas žāvētājā"), bet principā smadzenes nodarbināja jautājums: vai ir iespējams sastādīt grafiku, kurā būtu redzams kā mainās mana noteicošā atbaidošā iezīme, kur laikā mainītos vairākas iezīmes un būtu redzams kā "neglīts" atkāpjas un "pretīgi izrunājas" kļūst par dominējošo trendu? nezinu kā es iegūtu datus, bet izskatītos beigās līdzīgs energoavotu sadalījumam.
and while we are on the subject of meat...
laikam jau patīkams atgadījums. stāvu sabiedriskajā transportā (ausīs PWOP PWOP PWOP PWOP PWRRRRRR, sejā dzelzs, kurpes - bez šņorēm), iekļaujos vispārējā oglekļa, skābekļa un ūdeņraža masā. pieturā iekāpj pārītis, neesmu labs vecuma noteicējs, 10. klase varētu būt. meitene smuka īsti nav, bet glīta laikam gan ir. čalis izskatās pēc ģenerāla locekļa, bet stāv pret mani ar muguru tāpēc neredzu un ausis ir aizņemtas, tāpēc nedzirdu un galēju slēdzienu izdarīt nespēju. sāk čubināties - čalis kož tur austiņā viņai vai šņurkā kaklu, you know, the usual. es atrodos mazliet par tuvu, bet nav daudz brīvas vietas, pārnesu svaru no vienas kājas uz otru, paslīdu nostāk, visi ir ieguvēji. pēc brītiņa pārlaižot skatienu apkārt sanāk tas neērtais acu kontakts, kurš ir sekundes astotdaļu, bet gan tu gan otrs cilvēks zin, ka tāds bija - meitenīte pār plecu savam bāleliņam ir skatījusies uz mani. sejas izteiksmi nemainot, iespējams noraustoties mazliet labajai nāsij, es atgriežos savā izejas pozīcijā un sortēju to izdruku, kas zvaigžņu karu opening sequence stilā nāk ārā no mana prāta.
"diez viņa ilgi blenza? *tā īsā mikroacukontakta screenshots* nu, neatkarīgi no tā ko tu par sevi domā, ja čiksa uz tevi blenž kamēr viņu čubina viņas pusis, tas ir legit iemesls justies pārākam. viņa pat nav īpaši smuka. tas nemaina cieto faktu. man moš tikai likās. varbūt vajadzētu paskatīties vēlreiz? the fuck, nav svarīgu iemeslu kāpēc to vajadzētu darīt - viņa ir ar savu poniju, pat pārspīlējot pilnīgi visu situāciju tūkstoškārtīgi, tas tāpat ir pret tavu pārliecību marinēt tur sūdus, neskaties - nezināsi, bet tāpat jutīsies apmierināts nākamās 15 minūtes, skatīsies - varbūt būs neveikls mirklis, varbūt aplomīsies un viņa nemaz neskatās. kāpēc es par to vēl joprojām domāju? domā par ko? ej dirst, netaisos tev visu tagad atstāstīt. viņi vienu pieturu iepriekš jau izkāpa ārā. nu, thats that. pārslēdz dziesmu. tava pietura, kāp ārā"
atlikušo dienas daļu neveiksmīgā kārtā nepavadīju esot pašapmierināts, bija pāris slikti joki (aiziet piedāvāt divām sievietēm pārbaudīt kāda ir viņu "veļasmašīnu" "centrifūgu" izpildes klase un vai viņas nevēlas lai viņām "uzstāda trubu" viņu "veļas žāvētājā"), bet principā smadzenes nodarbināja jautājums: vai ir iespējams sastādīt grafiku, kurā būtu redzams kā mainās mana noteicošā atbaidošā iezīme, kur laikā mainītos vairākas iezīmes un būtu redzams kā "neglīts" atkāpjas un "pretīgi izrunājas" kļūst par dominējošo trendu? nezinu kā es iegūtu datus, bet izskatītos beigās līdzīgs energoavotu sadalījumam.
