bez sarkasma
Sep. 18., 2010 | 11:44 pm
briesmīgā kvalitātē jūtūbā noskatījos "Waltz with Bashir", dokumentāla multfilma par izraēlas un libānas karu un palestīniešu bēgļu apslaktēšanu 1982. gadā. pirmā aina mēslā patīk (super krāsas)
pēc filmas palasīju par incidentu wikipēdijā. izraēlas karaspēka pārraudzībā kkāda libānas kristiešu (maronīti... whatever the fuck viņi ir) grupa apšāva cilvēkus divās palestīniešu bēgļu nometnēs - Sabra and Shatila. palasot izrādās ka līdzīgs akts bijis jau agrāk, tikai tad palestīnieši šāvuši tos maronītu kristiešus atriebībā par vēl senāku palestīniešu apslaktēšanu.
secinājumi:
pirmkārt, bŗūni cilvēki, tuvie austrumi, ieroči un reliģija nav savienojami ar piedošanu un veselo saprātu
otrkārt, naids nekad nedrīkst būt kolektīvs un kopīgs - tas nekad nedrīkst būt vienojošs elements lielai cilvēku grupai vai kopienai. kamēr naids ir individuāls, cilvēks tik vien kā purpina, diskriminē un sprediķo lamas pie kafijas tases un cigaretes, bet tālāk parasti nenonāk - naida aklumu kompensē cilvēka saprāta pretestība kaut kam tik trulam. bet kad naids kļūst kolektīvs un vienu indivīdu nomaina vesels bars, cilvēki kļūst stulbi kā aitas un sūdi trāpa ventilatorā.
veidojot analoģiju ar paralēlu slēgumu elektrotehnikā, naids ir strāva, saprāts ir pretestība, cilvēki ir patērētāji - kad daudzi cilvēki saslēdzās paralēli, viņu kolektīvais saprāts ir mazāks, nekā katram individuāli. ja normāli summējas viņu saprāta pretestība naidam, tad tagad summējas viņu "naida vadītspēja" un potenciāls briesmām ir daudz, daudz lielāks.
diez kāpēc man ir sajūta, ka pēdējie teikumi gandrīz nevienam neaizies...
pēc filmas palasīju par incidentu wikipēdijā. izraēlas karaspēka pārraudzībā kkāda libānas kristiešu (maronīti... whatever the fuck viņi ir) grupa apšāva cilvēkus divās palestīniešu bēgļu nometnēs - Sabra and Shatila. palasot izrādās ka līdzīgs akts bijis jau agrāk, tikai tad palestīnieši šāvuši tos maronītu kristiešus atriebībā par vēl senāku palestīniešu apslaktēšanu.
secinājumi:
pirmkārt, bŗūni cilvēki, tuvie austrumi, ieroči un reliģija nav savienojami ar piedošanu un veselo saprātu
otrkārt, naids nekad nedrīkst būt kolektīvs un kopīgs - tas nekad nedrīkst būt vienojošs elements lielai cilvēku grupai vai kopienai. kamēr naids ir individuāls, cilvēks tik vien kā purpina, diskriminē un sprediķo lamas pie kafijas tases un cigaretes, bet tālāk parasti nenonāk - naida aklumu kompensē cilvēka saprāta pretestība kaut kam tik trulam. bet kad naids kļūst kolektīvs un vienu indivīdu nomaina vesels bars, cilvēki kļūst stulbi kā aitas un sūdi trāpa ventilatorā.
veidojot analoģiju ar paralēlu slēgumu elektrotehnikā, naids ir strāva, saprāts ir pretestība, cilvēki ir patērētāji - kad daudzi cilvēki saslēdzās paralēli, viņu kolektīvais saprāts ir mazāks, nekā katram individuāli. ja normāli summējas viņu saprāta pretestība naidam, tad tagad summējas viņu "naida vadītspēja" un potenciāls briesmām ir daudz, daudz lielāks.
diez kāpēc man ir sajūta, ka pēdējie teikumi gandrīz nevienam neaizies...