iedvesma
Feb. 9., 2010 | 12:30 am
afigena lieta tā ir, nebeidz pārsteigt cik dažādās vietās to mantu var atrast. es nerunāju par "ū, bla bla bla šī cilvēka darbi un pasaules uzskati mani iedvesmo" bulšitu, tā ir iespaidošanās nevis iedvesma. kad es saku iedvesma, es domāju tos signālus, kas kkādā veidā nokļūst tavās smadzenēs un dod tev vēlmi kko radīt (vai iznīcināt - iznicības radīšana arī ir radīšana).
kā drošu piemēru, kur var rast iedvesmu, es varu minēt romantisko komēdiju plotu lasīšanu - goč pendel, es zinu, ka man pēc tam gribēsies kko sakapāt lupatās (kad nepieciešams adrenalīna šots - ej dirst, tā ir mana maģiskā zinātniskā motivācija) vai uzzīmēt peintā (es valentaines day aprakstu izlasīju - prātā radās aina no 68. gada planet of the apes tikai nevis gorillas jāšu medī cilvēkus, bet cilvēki jāšus medī resnus cilvēkus. no idea - iedvesma n shit).
līdzīgs efekts ir svešus blogus apmeklējumam, šīs interneta kloākas ir tikai "mīļā dienasgrāmata" attālumā no 13gadīga meitenīguma singularitātes (rodas iedvesma darīt pēc iespējas vīrišķīgākas lietas - izaudzēt ūsas, nocirst koku, iztēst laivu, kalt dzelzi utt).
katru reizi, kad es redzu tāda tipa sūdus es apšaubu savas tiesības saukties par cilvēku, jo man taču arī ir blogs (diametrāli pretējam mērķim gan)
ja godīgi, tad iespaidošanos var diezgan viegli sajukt ar iedvesmošanos - es nesen ašpadsmito reizi noskatījos gaja ričija revolveri un kādu brīdi tiešām domāju ka esmu atradis iedvesmu lai mainītu savu dzīvi un iznīdētu savu iekšējo balsi, kas it kā personificē alkatību, bailes un egoismu (pārdomāju jo tad nebūtu neviena, kas smejas par maniem jokiem, neviena, kas attur mani no izgāšanās, kad esmu skaidrā, neviena, kas saka "DO IT FAGGOT", kad esmu mēslā. tā ka par iespaidošanos man nav īsti brīv' dirst.
kā drošu piemēru, kur var rast iedvesmu, es varu minēt romantisko komēdiju plotu lasīšanu - goč pendel, es zinu, ka man pēc tam gribēsies kko sakapāt lupatās (kad nepieciešams adrenalīna šots - ej dirst, tā ir mana maģiskā zinātniskā motivācija) vai uzzīmēt peintā (es valentaines day aprakstu izlasīju - prātā radās aina no 68. gada planet of the apes tikai nevis gorillas jāšu medī cilvēkus, bet cilvēki jāšus medī resnus cilvēkus. no idea - iedvesma n shit).
līdzīgs efekts ir svešus blogus apmeklējumam, šīs interneta kloākas ir tikai "mīļā dienasgrāmata" attālumā no 13gadīga meitenīguma singularitātes (rodas iedvesma darīt pēc iespējas vīrišķīgākas lietas - izaudzēt ūsas, nocirst koku, iztēst laivu, kalt dzelzi utt).
katru reizi, kad es redzu tāda tipa sūdus es apšaubu savas tiesības saukties par cilvēku, jo man taču arī ir blogs (diametrāli pretējam mērķim gan)
ja godīgi, tad iespaidošanos var diezgan viegli sajukt ar iedvesmošanos - es nesen ašpadsmito reizi noskatījos gaja ričija revolveri un kādu brīdi tiešām domāju ka esmu atradis iedvesmu lai mainītu savu dzīvi un iznīdētu savu iekšējo balsi, kas it kā personificē alkatību, bailes un egoismu (pārdomāju jo tad nebūtu neviena, kas smejas par maniem jokiem, neviena, kas attur mani no izgāšanās, kad esmu skaidrā, neviena, kas saka "DO IT FAGGOT", kad esmu mēslā. tā ka par iespaidošanos man nav īsti brīv' dirst.