pašam nepatīk
Feb. 7., 2010 | 12:58 am
agrāk es aizmirsu savas idejas un tad bēdājos, ka esmu aizmirsis kko labu, tagad es, pat būdams galīgā štimmē, visas pierakstu, bet bēdējos, kad esmu pabeidzis un skatos, kas no tā visa ir iznācis. apmēram "redz es atklāju ātru metodi, kas ļauj izmainīt izrunu - tas palīdzēs cilvēkiem, kuri rausta valodu", bet pēc laiciņa *BĀM* "tavu atklājumu lietos, lai kianu rīvzam ļautu runāt street slengā viņa nākamajā filmā, kur viņš tēlo rozā mūmiju, kurš smaržo pēc melonēm un avokado un saprot resnas meitenes"
un es sesijai liku apēst pašai savu roku jau kur tas laiks, es vienkārši esmu slinks un nespēju uzzīmēt savus peintus laikā, tas tā, ja nu kāds padomās, ka esmu galvā miris un nespēju sesiju laikā nokārtot un to taču es nevaru pieļaut, pļeķ, tēls kkāds jātur or something
vāji saistīts: kādreiz esot rīkots, laikam neoficiāls, 24 stundu basketbola mačs starp rtu un lu tehniskajām fakultātēm (laikam), daudzi purni spēlējuši un mainījušies noteiktos laikus, lai var nepārtraukt spēli un zin kad jāspēlē. tur līdzi jušana protams un kodiens ar tādiem fenomeniem kā "RTU! RTU! RT*ŪŪŪŪŪGHĻRVĻEGH*" un piepūš sev klēpī.
neesmu dzirdējis ka tagad kkas tāds būtu, tikai, ka kkādas lu fakultātes "bērniem ar īpašām vajadzībām" savā starpā pizģī karogus un apsaukājās vai kko tādā garā.
tikmēr rtu loģiski ka bīda zinātnes robežas un tuvina cilvēci zvaigznēm