aukstums ir labs, angelspits arī
Jan. 23., 2010 | 03:54 pm
"man riebjās sals/ziema varētu ilgt tikai dažas dienas gadā/ārā ir fuj, jo auksts/kā gribētos tagadiņ uz kādiņu siltiņu zemīti aizbrauktiņ"
EJIET DIRST
ziema spārda, kārtīga ziema spārda kārtīgi - tas sūds, kas mums bija pagājušos pāris gadus vispār nekam neder. tas nav tāpēc, ka man ļoti patiktu kkādi ziemas prieki un izklaides cenšoties nokļut lejā no kalna spēlējot kalna ruleti (tāda pati kā krievu, tikai ja zaudē šitajā tad piezemējās uz locītavas vai kakla un salauž savus sūdus, ja vinnē tad vienk spēlē vēlreiz), tas tāpēc, ka ja ir ziema, tad ir pienācīgi ja ir sniegs un auksts - ja ir sniegs, bet temperatūra turās ap 0, tad nežēlīgi ātri apnīk, mazi pirdieni saveļ visu sniegu sniegavīros atklājot to, kas palicis pāri no rudens un tas ne pēc kā ziemā neizskatās, slapjš sniegs kretinē pārvietojoties, jo visur šļura un starp sniegu un asfaltu ir centimetrs slapja ledus, kas slīd kā kuces dēls, ja liekot virsū kāju spēka vektors pļeķ sanāk nepareizs.
es domāju ka nebūtu nepieklājīgi, ja es te dalītos ar vēl mūziku (hell, kopš kura laika es te rūpējos par pieklājību), šitas varbūt nebūs tik iznīcinoši degradējošs kā borgore (un stils vispār nav tas), bet specifiski tomēr
Angelspit - 100%, a la mode a la mort, elixir un vēl daži sūdi no krankhaus albuma
šitā ir man īstā mūzika - sort of roks, mazliet elektronikas tur, neviens nemāk dziedāt, tāpēc vienkārši skaita vārdus, daudz naida un melnuma, bet vairāk par visu tā mūzika ir mēslā netīra. un kad es saku netīra, es domāju ne tā, ka mazgadīgas mauciņas sāk dejot savā starpā, lai pievilinātu katru kretīnu 1km rādiusā, kuram ir piecītis pie sūda dvēseles, uztaisot stieni biksēs katram džekam, kurš gana ilgi paskatās, bet netīra tāda ziņā, ka liriki ir pilni ar indi un ja varētu, tad prasītos noskalot smadzenes pēc klausīšanās.
lai gan, pārdomājot to vēlreiz, porcija ar smukām, knapi legālām metienītēm, kas plēš deju grīdu uz visām četrām pusēm pie šitādas mūzikas ir viena no lietām, kas man reizēm pietrūkst, kad es laižos kanoe lejā pa šmigas upi.
EJIET DIRST
ziema spārda, kārtīga ziema spārda kārtīgi - tas sūds, kas mums bija pagājušos pāris gadus vispār nekam neder. tas nav tāpēc, ka man ļoti patiktu kkādi ziemas prieki un izklaides cenšoties nokļut lejā no kalna spēlējot kalna ruleti (tāda pati kā krievu, tikai ja zaudē šitajā tad piezemējās uz locītavas vai kakla un salauž savus sūdus, ja vinnē tad vienk spēlē vēlreiz), tas tāpēc, ka ja ir ziema, tad ir pienācīgi ja ir sniegs un auksts - ja ir sniegs, bet temperatūra turās ap 0, tad nežēlīgi ātri apnīk, mazi pirdieni saveļ visu sniegu sniegavīros atklājot to, kas palicis pāri no rudens un tas ne pēc kā ziemā neizskatās, slapjš sniegs kretinē pārvietojoties, jo visur šļura un starp sniegu un asfaltu ir centimetrs slapja ledus, kas slīd kā kuces dēls, ja liekot virsū kāju spēka vektors pļeķ sanāk nepareizs.
es domāju ka nebūtu nepieklājīgi, ja es te dalītos ar vēl mūziku (hell, kopš kura laika es te rūpējos par pieklājību), šitas varbūt nebūs tik iznīcinoši degradējošs kā borgore (un stils vispār nav tas), bet specifiski tomēr
Angelspit - 100%, a la mode a la mort, elixir un vēl daži sūdi no krankhaus albuma
šitā ir man īstā mūzika - sort of roks, mazliet elektronikas tur, neviens nemāk dziedāt, tāpēc vienkārši skaita vārdus, daudz naida un melnuma, bet vairāk par visu tā mūzika ir mēslā netīra. un kad es saku netīra, es domāju ne tā, ka mazgadīgas mauciņas sāk dejot savā starpā, lai pievilinātu katru kretīnu 1km rādiusā, kuram ir piecītis pie sūda dvēseles, uztaisot stieni biksēs katram džekam, kurš gana ilgi paskatās, bet netīra tāda ziņā, ka liriki ir pilni ar indi un ja varētu, tad prasītos noskalot smadzenes pēc klausīšanās.
lai gan, pārdomājot to vēlreiz, porcija ar smukām, knapi legālām metienītēm, kas plēš deju grīdu uz visām četrām pusēm pie šitādas mūzikas ir viena no lietām, kas man reizēm pietrūkst, kad es laižos kanoe lejā pa šmigas upi.