kārtīgas bēres
Dec. 10., 2009 | 05:27 pm
piedalījos bēru ceremonijā un izdomāju, ka tikt apraktam zemē ar šobrīdējām rietumu pasaules ceremonijām nekam neder.
ja es būtu spējīgs fiksēt, ka es taisos flatlainoties, es palūgtu, lai ceremonijā, kurā no manis tiks vaļā nebūtu ne mācītāja (garlaicīgi un dumji), ne supersērīgas vijoļu mūzikas (taisa noskaņojumu, bet sanāk overkill). Un ja jau tiekam vaļā no tādām lietām tad nahuj arī apglabāšanu zemē - ja rok metru dziļā kapā, tad pēc tam, kad tu esi sadalījies, tavas molekulas neturpina cirkulēt dabā, bet vienkārši paliek tai sūda zemē, kas manuprāt sūkā. Kremēšanā jau ir ieslēgts vairāk awesome. Vikingu stila bēres vispār spārda dirsu - tapt sadedzinātam kuģī (mūsdienās varētu pāriet no dedzināšanas uz spridzināšanu un kuģi aizvietot ar tramvaju), bet kremēšana arī ir padumja, jo viss labums sabojājās un cilvēka miesa sadegot pārveidojās visādos nekam nederīgos savienojumos.
Ja ejam pa racionālu ceļu, tad man liekas superīga metode, kas paredz līķa sasaldēšanu līdz brutāliem mīnusiem, sakratīšanu (tā ka sabirst aukstos putekļos) un apglabāšanu kartona kastē 20 cm dziļumā vai izkratīšanu kkādā nelaiķim piedūrīgā vietā (te var piemest klāt kkādas vecās tradīcijas starp citu - mācītājs, kapakmenis utt... vienīgi ar zārks nav jānes 8 purniem vai jāved ar melnu mersedesu)
Bet ja racionalitāti atstājam sēdēt mašīnā un paši laižamies ārprāta atrakcijās, tad, ja man būtu jāizvēlas kā kruti tikt apglabātam, tad es izplānotu tā:
* paņem līķi un pārklāj ar kkādu ātri sacietējošu, pret augstām temperatūrām izturīgu polimēru vai plastmasu
* iekausē sacietējušo, ugunsdrošo līķi kkādā tēraudā vai dzelzī (ja iespējams, piemest klāt titānu. vai oglekļa nanocaurules. vai urānu. vai volframu. vai alu. jebkurš un visi no šiem der.)
* kamēr dzelzs cietē, tam piedod vieglu formu - tā lai tas joprojām izskatās pēc sakusuša dzelzs kluča, bet tomēr var atšķir kkādas awesome formas - ērgli, kas spļauj uguni, lauvu, kas šauj ar ložmetēju, šaolinas mūkus, kas sit arābus (tāpēc, ka es tā teicu) vai kko tml.
* iekrauj visu padarīšanu lidmašīnā (virsskaņas or no deal - ja var tad scramjet, bet to vēl vajag atklāt...)
* uzved ļoti lielā augstumā, gandrīz vai zemā orbītā, virs japānas
* aplej ar napalmu, kura sastāvā ir arsēns vai varš, lai būtu zila liesma (man ir tikai pamata saprašana par šāda veida ķīmiju, es nezinu vai tas strādā) un aizdedzina
* no zemas orbītas nomest degošo kluci uz hirosimas
* priecājās
* kad putekļi ir pašķīrušies, ievērtē atstāto krāteri un to, kā zārks, kas izgatavots no tīra mātesdrāzēj-krutuma ar beigtu čali serdē, ir piezemējies uz hello kitty fabrikas un nojaucis 3 kvartālus
* neaiztikt (nest ziedojumus bārbekjū mērces veidā un uzturēt mūžīgo uguni šņabja lāpā 5 m attālumā drīkst)
es zinu, ka daži plāna punkti var nenostrādāt - hirosimā varbūt nemaz nav hello kitty farbikas, napalms varbūt nemaz nedeg ar zilu liesmu ja tam pievieno arsēnu, polimērs varbūt var aizturēt siltumu, bet nevar uzturēt formu, dzelzs sakausējums var neizturēt triecienu un līķis var izkrist arā (lai gan pēdējais trūkums piemīt arī mūsdienu zārkiem, neviens kkā nesteidzās tāpēc pārstāt apbedīšanu), bet man tas neliekas nekāds baigais šķērslis
ja es būtu spējīgs fiksēt, ka es taisos flatlainoties, es palūgtu, lai ceremonijā, kurā no manis tiks vaļā nebūtu ne mācītāja (garlaicīgi un dumji), ne supersērīgas vijoļu mūzikas (taisa noskaņojumu, bet sanāk overkill). Un ja jau tiekam vaļā no tādām lietām tad nahuj arī apglabāšanu zemē - ja rok metru dziļā kapā, tad pēc tam, kad tu esi sadalījies, tavas molekulas neturpina cirkulēt dabā, bet vienkārši paliek tai sūda zemē, kas manuprāt sūkā. Kremēšanā jau ir ieslēgts vairāk awesome. Vikingu stila bēres vispār spārda dirsu - tapt sadedzinātam kuģī (mūsdienās varētu pāriet no dedzināšanas uz spridzināšanu un kuģi aizvietot ar tramvaju), bet kremēšana arī ir padumja, jo viss labums sabojājās un cilvēka miesa sadegot pārveidojās visādos nekam nederīgos savienojumos.
Ja ejam pa racionālu ceļu, tad man liekas superīga metode, kas paredz līķa sasaldēšanu līdz brutāliem mīnusiem, sakratīšanu (tā ka sabirst aukstos putekļos) un apglabāšanu kartona kastē 20 cm dziļumā vai izkratīšanu kkādā nelaiķim piedūrīgā vietā (te var piemest klāt kkādas vecās tradīcijas starp citu - mācītājs, kapakmenis utt... vienīgi ar zārks nav jānes 8 purniem vai jāved ar melnu mersedesu)
Bet ja racionalitāti atstājam sēdēt mašīnā un paši laižamies ārprāta atrakcijās, tad, ja man būtu jāizvēlas kā kruti tikt apglabātam, tad es izplānotu tā:
* paņem līķi un pārklāj ar kkādu ātri sacietējošu, pret augstām temperatūrām izturīgu polimēru vai plastmasu
* iekausē sacietējušo, ugunsdrošo līķi kkādā tēraudā vai dzelzī (ja iespējams, piemest klāt titānu. vai oglekļa nanocaurules. vai urānu. vai volframu. vai alu. jebkurš un visi no šiem der.)
* kamēr dzelzs cietē, tam piedod vieglu formu - tā lai tas joprojām izskatās pēc sakusuša dzelzs kluča, bet tomēr var atšķir kkādas awesome formas - ērgli, kas spļauj uguni, lauvu, kas šauj ar ložmetēju, šaolinas mūkus, kas sit arābus (tāpēc, ka es tā teicu) vai kko tml.
* iekrauj visu padarīšanu lidmašīnā (virsskaņas or no deal - ja var tad scramjet, bet to vēl vajag atklāt...)
* uzved ļoti lielā augstumā, gandrīz vai zemā orbītā, virs japānas
* aplej ar napalmu, kura sastāvā ir arsēns vai varš, lai būtu zila liesma (man ir tikai pamata saprašana par šāda veida ķīmiju, es nezinu vai tas strādā) un aizdedzina
* no zemas orbītas nomest degošo kluci uz hirosimas
* priecājās
* kad putekļi ir pašķīrušies, ievērtē atstāto krāteri un to, kā zārks, kas izgatavots no tīra mātesdrāzēj-krutuma ar beigtu čali serdē, ir piezemējies uz hello kitty fabrikas un nojaucis 3 kvartālus
* neaiztikt (nest ziedojumus bārbekjū mērces veidā un uzturēt mūžīgo uguni šņabja lāpā 5 m attālumā drīkst)
es zinu, ka daži plāna punkti var nenostrādāt - hirosimā varbūt nemaz nav hello kitty farbikas, napalms varbūt nemaz nedeg ar zilu liesmu ja tam pievieno arsēnu, polimērs varbūt var aizturēt siltumu, bet nevar uzturēt formu, dzelzs sakausējums var neizturēt triecienu un līķis var izkrist arā (lai gan pēdējais trūkums piemīt arī mūsdienu zārkiem, neviens kkā nesteidzās tāpēc pārstāt apbedīšanu), bet man tas neliekas nekāds baigais šķērslis