kā patiesībā vajag dzīvot
Maijs. 9., 2009 | 09:58 pm
- nekad nesaki to, ko domā - vienmēr pielāgojies telpā valdošajai domai.
- nerādi citiem savu mūziku. uzzini kāda mūzika citiem patīk un tad rādi viņiem tādu mūziku. ideāli ir tad, ja var nemanāmi noskatīt, kas otram ir pleijerī un tad iedot otram paklausīties to pašu no savējā un prasīt "kā tev šitas patīk?"
- viss vienmēr ir kkādā veidā labi, nekas nekad nav slikti un pat ja ir, tev tas nav jāsaka. ja cilvēki lavīnveidīgi atzīst kko par sliktu esam - piebalso, bet citādi viss ir "super", "nav slikti" vai "ir ok". Ja ir droši, tad "vai cik jauki/mīļi/skaisti" var pateikt ar labiem rezultātiem.
- vispār ir labi neko neiteikt vispār un runāt tikai tad, kad obligāti nepieciešams. gudras sejas izteiksmes un teksti, kam visi tuvumā esošie piekritīs, ir labas lietas.
- nevajag izcelties, tas nav nepieciešams - panākumi slēpjas spējā būt tādam, kā visi - tas, kas ir labs citiem ir labs tev bez izņēmumiem. seko bara instinktam ar tevi viss būs kārtībā
- tev nav taisnība, taisnība ir citiem. pat ja tev ir taisnība, izliecies, ka nav. ja izceļas strīds, piebalso tam, kuram piebalso lielākā daļa tuvumā esošo.
- nekad neizcelies - viss un visi ir vienādi, vienlīdzīgi, labi un pareizi. ja jau viss ir tā, kā jābūt, tad tev atliek vienīgi iekļauties un neko nemainīt.
ja šitā māk dzīvot, tad panākumi ir garantēti. kā bankā. līderis verbūt nebūsi, bet zaudētājos nekad nepaliksi. vairākuma domai ir spēks.