mūzikāls sapnis

Feb. 18., 2009 | 10:11 pm
dod pa ausīm: blutonium boy - acid over sydney

man patīk metāls (nešķirošu sīkāk) un elektroniskā mūzika. es māku dejot tikai valša četrstūri un mazliet zemas kvalitātes tektoniku. notis nepazīstu, spēlēt māku tieši neko un akustiskās ģitāras, it īpaši saviesīgos pasākumos, manī vieš nicinājumu, skaudību un nepatiku.

Bet man ļoti gribētos kādreiz zāģēt - pa dienu gaterī, naktīs - ar elektrisko ģitāru, bet, ja internets man ir kaut ko iemācījis, sapņi ir kā varavīksnes - tikai idioti dzenas tiem pakaļ. Avīzēs un mācību grāmatās nepublicē tekstus par cilvēkiem, kuri ir sekojuši saviem sapņiem un ieguvuši tikai tiesības ievietot savu bildi vārdnīcā zem vārda FAIL (tas ir pieņemot, ka tā ir kkāda nepraktiska, ilustrēta vārdnīca), mums smērē tikai "paskaties kā viņš visu pameta lai sekotu savam sapnim, paskaties kā viņam izdevās, ja viņš var tad arī tu vari" buļļa sūdus, kuros bieži nepiemin tādas detaļas kā bagātus vecākus, labus sakarus, veselo saprātu, piekritēju armiju vai tamlīdzīgu štruntus, kas palīdz, ja cilvēks taisās sekot savam (stulbajam) sapnim.

paskatīt | spļaut uguni | Add to Memories