Haļavas Dieva Virtuālais Templis - 12. Jūlijs 2008

Lietus gāza aumaļām, bet drūma paskata čiekuri neko labu nevēstošu basu pavadījumā šūpojās vecajās priedēs, noraugoties, kā nenosakāma krāsojuma žigulis sava bagāžnieka dzelmē aizstiepa sasieto, izsalkušo un pavisam mirušo, cienījamo lombarda īpašnieku Borisu Semjonoviču pa meža stigu. Maskotais šoferis (neatpazīstams un maskots, ja atļausiet ieminēties), atvēris pelēku lietussargu, pameta savu vietu pie žigulīša barankas un attālinājās no nebūt ne vairs augstākajā kvalitātes pakāpē esošā motorizētā transporta līdzekļa uzreiz pēc tam, kad bija apstādinājis to akmens sviediena attālumā no apšaubāmas ticamības zīmes, kas vēstīja par privātīpašumu, kas savukārt sākoties uzreiz aiz drāšu žoga mazliet tālāk. Borisa Semjonoviča situācija draudēja kļūt vēl ļaunāka, tas ir, ja pieņemam, ka atgadījumi ar cilvēka ķermeni pēc tā nāves var pasliktināt sitāciju tā kādreizējam īpašniekam vai, es vēlētos lietot vārdu, iemītniekam...