AR SIRPI PA PAUTIEM
Apr. 29., 2008 | 12:20 am
Nepatīk cilvēkiem mani sūdi. Ar Andra Ērgļa (ja kāds šo čali nezin neķer kreņķi, jo neko, čista NEKO nav zaudējis - tikai ieguvis) cienīgu entuziasmu mudinu "iečeko, ko es savā blogā ieliku, ritīgi labs, savas vecmammas bikses aiziesi pietaisīsi aiz smiekliem", bet ļaužu masas vaikstās, izsakās, pamato savus argumentus un pie pašiem lielākajiem KILLER smieklu gabaliem rauc degunus tā, it kā es būtu nopirdies, lai gan tiem vajadzētu būt viņiem, kas purkšķinās aiz smiekliem.
Es pilnīgi saprotu - ja smird pēc plaģiāta cilvēkiem nepatīk un tas, kas vienam smieklīgs liekas, citam ir tualetē uz rullīša...
Tad nu lūk, centīšos padarīt šī reliģiskā iestādījuma saturu par smilšpapīru, lai tad pamēģina ar to slaucīt savas resnās pakaļas (tiem kas tankā - man nepatīk tušņi, veci tušņi, sieviešu tušņi, veci sieviešu tušņi, veci briļļaini sieviešu tušņi un čolkas - ar to arī simbolizēju visu, kas man nepatīk) sāpēs vairāk nekā man.
Bet no otras puses, bez konstruktīva kriticisma nekas uz priekšu neietu un, pārfrāzējot pērnā gadsimta džeku uzvārdā Edisons, es jau neesmu cietis neveiksmi, es tikai esmu atradis 10'000 lietas, kas nav smieklīgas. Vismaz citiem - pats es joprojām uzjautrinos par Pēterīša nelāgā ieraduma sekām... Tā, ka paldies kritiķiem.
Atgriežoties pie pretīgu rešņu tēmas, mani ēd viens pretīgs radījums - augstākā amatā, ja tā var teikt, par mani atrodās, bet savā darbības laukā nerubī pilnīgi neko. Brīnos, ka tādus uz brīvām kājam atstāj. Jābrīnās, ka vispār ir uz kājām - kā tāds radījums vēl nav no kātiem nolaists... Nosities, bļeģ, ap sienu, tu visiem besī! Varbūt ģimenē esi cieņā, bet kas tad tiem - šķiļas droši vien kādā ezermalā vai pāriet no kurkuļa stadijas uz pieauguša, pilntiesīga kropļa stadiju. Nespēju vien sagaidīt nākamo tikšanās reizi ar šo fenomenālo pasniedzēju.
Skaidrībai: Runa par manu filozofijas "skolotāju" - piemīt visas lietas, ko es ienīstu līdz pēdējam sīkumam. Pat čolka. Principā ļaunuma definīcija.
Noteikti pie minētā tēla vēl atgriezīšos.
Uzskatei:
Es pilnīgi saprotu - ja smird pēc plaģiāta cilvēkiem nepatīk un tas, kas vienam smieklīgs liekas, citam ir tualetē uz rullīša...
Tad nu lūk, centīšos padarīt šī reliģiskā iestādījuma saturu par smilšpapīru, lai tad pamēģina ar to slaucīt savas resnās pakaļas (tiem kas tankā - man nepatīk tušņi, veci tušņi, sieviešu tušņi, veci sieviešu tušņi, veci briļļaini sieviešu tušņi un čolkas - ar to arī simbolizēju visu, kas man nepatīk) sāpēs vairāk nekā man.
Bet no otras puses, bez konstruktīva kriticisma nekas uz priekšu neietu un, pārfrāzējot pērnā gadsimta džeku uzvārdā Edisons, es jau neesmu cietis neveiksmi, es tikai esmu atradis 10'000 lietas, kas nav smieklīgas. Vismaz citiem - pats es joprojām uzjautrinos par Pēterīša nelāgā ieraduma sekām... Tā, ka paldies kritiķiem.
Atgriežoties pie pretīgu rešņu tēmas, mani ēd viens pretīgs radījums - augstākā amatā, ja tā var teikt, par mani atrodās, bet savā darbības laukā nerubī pilnīgi neko. Brīnos, ka tādus uz brīvām kājam atstāj. Jābrīnās, ka vispār ir uz kājām - kā tāds radījums vēl nav no kātiem nolaists... Nosities, bļeģ, ap sienu, tu visiem besī! Varbūt ģimenē esi cieņā, bet kas tad tiem - šķiļas droši vien kādā ezermalā vai pāriet no kurkuļa stadijas uz pieauguša, pilntiesīga kropļa stadiju. Nespēju vien sagaidīt nākamo tikšanās reizi ar šo fenomenālo pasniedzēju.
Skaidrībai: Runa par manu filozofijas "skolotāju" - piemīt visas lietas, ko es ienīstu līdz pēdējam sīkumam. Pat čolka. Principā ļaunuma definīcija.
Noteikti pie minētā tēla vēl atgriezīšos.
Uzskatei: