Nehumoristisks ieraksts

Apr. 23., 2008 | 12:36 am

ziniet pārkāpt strīpu nemaz nav labi, šodien gadījās. Dirst huiņu man nav nekas neparasts, bet kas par daudz tas par skādi. galvā atbalsojas sens padoms: ja nav ko teikt, neko arī nesaki... bet man (bļeģ) par visu ir ko teikt! Es varētu pusotru kartupeļu maisu pierunāt un vēl paliktu pāri, ko kabatās sabāzt (kad Mego pārstāja dot maisiņus par brīvu atklāju, ka manai jakai tādas ir). *CENZŪRA, KUCE* Ja manī klausītos, tad man, blogs nebūtu vajadzīgs.

Atiecībā uz iepriekšējo rakstu, man patīk budisms, tāpēc, ka viņiem nav nekādu stulbu priekšnoteikumu, nav jāiet uz baznīcu un neviens nedraud tev ar tikšanos ar ragainu sarkanādaiani (nē, ne indiāni). Tāpēc arī izvēlējos budistu mūku, ja būtu smējies par pāvestu uzreiz liktos, ka kaut kas nav kārtībā, bet ja paskatās uz 14. dalailamu (reali līdzīgs Yodam no zvaigžņu kariem man liekas) saproti, ka ar to religiju VISS IR KARTIBAA, un taa toch arii buus. ilgi. ljoti ilgi. vienmer.

noslēgumam samocīts joks:

-kā sveicinās proktologi?
-nezinu
-sūta viens otru dirst! (aizkadra smiekli)

lūk, jau veselu blogu esmu sadirsis, vai dzi, no manis labs caurejas līdzeklis sanāktu, hehe

paskatīt | spļaut uguni | Add to Memories