bruņrupuči

Apr. 14., 2008 | 06:40 pm

Stāsts ar morāli.

reiz dzīvoja bruņrupuču bars (vispār viņu bija tikai 3, bet skaitās). Lai nejauktu ar pusaugu bruņrupuču mutantiem nindzjām teiksim, ka viņi bija pusmūžā un bija skeiteri, bet tam nav nozīmes. Viens no viņiem bija dēlī stulbs, otrs bija tik neglīts, it kā ar sūdainu koku būtu sists, bet trešais vienkārši nevienam nepatika un viņam mēdza mest ar smagiem priekšmetiem.

Viņiem galvenā fīča bija viņu bruņas - baigi cietas un visiem patika. Tad dažiem noskauda tas ka viņiem tādas ir, bet citiem nav un izdomāja šos no kātiem nolaist.
   
Stulbo rupuci aizveda uz giljotīnu rūpnīcu... ielika giljotīnā... un nošāva.

Neglītajam piespēlēja vienu auksto kuci, kurai bija samaksāts, lai tā salaiž ar neglīteni un tad pamet, lai šis iztaisa pašnāvību. Baigi labi nostrādāja, jo puisis uzticīgs bija, uzticējās tai kucei, tāpēc paņēma akmeni, piesēja sev pie kājas, aizgāja uz Vantinieku un nodūrās.

Bet tas, kurš nevienam nepatika izrādījās baigais azbesta vecis, viņam viss bija pohuj, uz giljotīnu rūpnīcu viņš negāja, kuces viņš pazina pa gabalu un vispār viņu nekas neņēma. Skauģi mēģināja un mēģināja, bet nesanāca, lika šo mierā. Lika mierā tik ļoti, ka aizmirsa par viņu. Pēc diezgan ilga laika atrada tukšu čaulu un izrādījās, ka visas rētas čalim iekšpusē bija. Ziniet, titāna un alumīnija sakausējums ārā, bet spēle TERMINATORS 3 iekšpusē (rets sūds tiem kas nezin).

Kur pats palika, neviens nezin, laikam jau nomira no vientulības/garlaicības.

Stāstiem ar morāli ir morāle - šim tā ir sekojoša: Ar lidmašīnu ir ātrāk nekā ar kuģi.


paskatīt | spļaut uguni | Add to Memories