prāts mani troļļo
Jul. 22., 2012 | 11:57 pm
No:: lielpontifs
pa dienu apdomātas pāris nomācošas domas vakar pamanījās sapnī ierāpties manā galvā.
visi izskatījās pēc greaseriem, figurēja kkādas pazīstamas sejas un visai lietai bija depresīvs pūt vējiņi motīvs. Skolas laikos zināms basketbolists bija izgāzies sporta jomā, aizbraucis uz Krieviju, sarausis sev naudu kādā nezināmā, pusnelegālā veidā un tagad atgriezies šeit. Viss sapnis norit kā saraustītas filmas demonstrācija, bet mans skatu punkts ir kā no kafejnīcas galdiņa pāresmit metru no epicentra. Nenoskaidrotu iemeslu dēļ viņam dzenās pakaļ policijas ekipāžas un helikopteri, viņš tiek iedzīts brīvdabas kinoteātrī, kur viņa mašīna ietriecas ekrāna balstos. Prožektoru gaismā viņa lielais stāvs izlien no mašīnas un smīkņā pretī. Pēc viņa no mašīnas izkāpj arī no skolas laikiem zināma meitene, kas kādreiz lepojās ar pareizās meitenes slavu, kāda kura "tālu ies" ar savām prāta spējām un lepni stāv viņam blakām. Apkārt pūlis noelšās, cik, redz slikti, ka meitene sapinusies ar "tādu tipiņu", bet abi ielenktie vienkārši stāv izaicinot visu pasauli. Policija nāk apcietināt caurkritušo basketbolistu, bet meitene no viņa neatkāpjas - viņa ir pārņemta ar faktu, ka viņai ir izdevies būt kopā ar šo džeku, kuru šobrīd apcietina. Tajā brīdī mans skatu punkts pārslēdzās - es atrodos pie padomju stila viesistabas pusdienu galda, notiek saviesīgs pasākums, tiek sista klača. Sapnī man izrādās ir draudzene. Es pagriežos pret manu partneri, un piefiksēju, ka lai gan visi pie galda ir viena vecuma (pusceļā uz trīsdesmit), man šajā sapnī piešķirtā draudzene izskatās krietni vecāka un visai neglīta - nesimetriski vaibsti, nesakarīgi samesti pelēki mati, pudeļu dibenu brilles un neproporcionāli liels "kombains". un viss par ko es tajā brīdī spēju padomāt ir "kā tas nākas ka es esmu ticis pie kaut kā šitik slikta? vai tas tiešām ir tas ar ko man ir jāsamierinās jo citu varianta nav? dīvaini, ka neviens skaļi nesmejas par to, ka es esmu atvedis uz ballīti jetiju un stādījis priekšā kā savu draudzeni..." un tad es klausoties tajā, kas sakāms manai partnerei (viss kas dzirdams ir kā ar sālsūdeni atšķaidīts piens), meklēju savās kabatās un starp galda piederumiem katapultēšanās pogu, jo es saprotu, ka nevēlos ilgāk palikt pie tā galda, tās sievietes, tiem draugiem vai tajā sapnī.
pēc pamošanās sajūta bija tāda, it kā prāts būtu mani notroļļojis un šobrīd šotgano alus un šķaida bundžas pret savu pieri. viņš ņirgājoties bļauj "ej dirst ar savu zemo pašnovērtējumu, še tev mazliet nomācoša garastāvokļa ar ko vazāties apkārt visu dienu - noderēs" un tad viņš iedod pats sev pieci un aiziet kkur. bija par ko gruzīties visu dienu
visi izskatījās pēc greaseriem, figurēja kkādas pazīstamas sejas un visai lietai bija depresīvs pūt vējiņi motīvs. Skolas laikos zināms basketbolists bija izgāzies sporta jomā, aizbraucis uz Krieviju, sarausis sev naudu kādā nezināmā, pusnelegālā veidā un tagad atgriezies šeit. Viss sapnis norit kā saraustītas filmas demonstrācija, bet mans skatu punkts ir kā no kafejnīcas galdiņa pāresmit metru no epicentra. Nenoskaidrotu iemeslu dēļ viņam dzenās pakaļ policijas ekipāžas un helikopteri, viņš tiek iedzīts brīvdabas kinoteātrī, kur viņa mašīna ietriecas ekrāna balstos. Prožektoru gaismā viņa lielais stāvs izlien no mašīnas un smīkņā pretī. Pēc viņa no mašīnas izkāpj arī no skolas laikiem zināma meitene, kas kādreiz lepojās ar pareizās meitenes slavu, kāda kura "tālu ies" ar savām prāta spējām un lepni stāv viņam blakām. Apkārt pūlis noelšās, cik, redz slikti, ka meitene sapinusies ar "tādu tipiņu", bet abi ielenktie vienkārši stāv izaicinot visu pasauli. Policija nāk apcietināt caurkritušo basketbolistu, bet meitene no viņa neatkāpjas - viņa ir pārņemta ar faktu, ka viņai ir izdevies būt kopā ar šo džeku, kuru šobrīd apcietina. Tajā brīdī mans skatu punkts pārslēdzās - es atrodos pie padomju stila viesistabas pusdienu galda, notiek saviesīgs pasākums, tiek sista klača. Sapnī man izrādās ir draudzene. Es pagriežos pret manu partneri, un piefiksēju, ka lai gan visi pie galda ir viena vecuma (pusceļā uz trīsdesmit), man šajā sapnī piešķirtā draudzene izskatās krietni vecāka un visai neglīta - nesimetriski vaibsti, nesakarīgi samesti pelēki mati, pudeļu dibenu brilles un neproporcionāli liels "kombains". un viss par ko es tajā brīdī spēju padomāt ir "kā tas nākas ka es esmu ticis pie kaut kā šitik slikta? vai tas tiešām ir tas ar ko man ir jāsamierinās jo citu varianta nav? dīvaini, ka neviens skaļi nesmejas par to, ka es esmu atvedis uz ballīti jetiju un stādījis priekšā kā savu draudzeni..." un tad es klausoties tajā, kas sakāms manai partnerei (viss kas dzirdams ir kā ar sālsūdeni atšķaidīts piens), meklēju savās kabatās un starp galda piederumiem katapultēšanās pogu, jo es saprotu, ka nevēlos ilgāk palikt pie tā galda, tās sievietes, tiem draugiem vai tajā sapnī.
pēc pamošanās sajūta bija tāda, it kā prāts būtu mani notroļļojis un šobrīd šotgano alus un šķaida bundžas pret savu pieri. viņš ņirgājoties bļauj "ej dirst ar savu zemo pašnovērtējumu, še tev mazliet nomācoša garastāvokļa ar ko vazāties apkārt visu dienu - noderēs" un tad viņš iedod pats sev pieci un aiziet kkur. bija par ko gruzīties visu dienu