Haļavas Dieva Virtuālais Templis - Komentāri

atkal dabūju pirms aizmigšanas redzēt halucinācijas - dzirdēt drīzāk nevis redzēt. šoreiz sprādzieni, viens bija kā pērkona dārds, otrs likās kā atombumba, pat dabūju sajust triecienvilni (vislabākā lieta visā pasākumā), bet nebija gaismas uzplaiksnījuma, tāpēc es zināju, ka nav pa īstam. ja apzinies, ka esi miega paralīzē, tad epizode nav tik traka, šoreiz bija mazliet baisāk nekā parasti, jo es lēkāju iekšā ārā no konkrētās zonas, pamanījos pakustēties un izrauties apgriezos gulēt uz vēdera un atkal ķermenis atslēdzās un es atkal iekrītu atpakaļ. mazliet nepatīkamāk nekā iepriekš bija, kad dzirdēju cilvēku balsis un nestrādājošu radio, bet tāpat krietni interesantāk par vienkāršu aizmigšanu un pavisam ne tik traki, kā pēc citu pieredzes mēdzot būt. apziņa, ka es ļoti cenšoties varu pakustināt roku vai kāju un izrauties noteikti palīdz. sajūta nav patīkama, kad velc kāju pie sevis, bet kāja nesavelkas, tomēr sajūta, kad kāja beidzot izkustas ir gana laba, lai viss triks nebūtu nebaudāms.

iespējams, ka galvenais kāpēc es šīs nestandarta pārejas no nomoda miegā spēju kkādā mērā izbaudīt ir tāpēc, ka nekad neko vairāk par kādas radības klātbūtni vai tās izpausmi es nejūtu - vizuālais halucināciju aspekts ir minimāls, tāpēc monstri, stāvi, dēmoni un sačervelējušies pensionāri nekad nefigurē. nevarētu teikt ka tas ir kaut kas pēc kā es ilgotos - cilvēkam tāpat 80% ienāk pa redzes kanālu, jauki ir pārmaiņas pēc izbaudīt veselu šovu tikai caur pārējām maņām (seriously, tas apdullinošais sprādziens un triecienvilnis bija ticamākais specefekts kādu es jebkad esmu izjutis).