Haļavas Dieva Virtuālais Templis - Komentāri

es nekur neeju, es bļeģ uz katra soļa fucking dejoju haosfēra ritmā. tēlaini izsakoties protams - kad viegli apsitusies meitene autobusā ik pa brīdim skaļi sāk dziedāt līdzi savas lady gagas sūda pokersejai (ar visu to ka pats es to dzirdu tikai kad man pašam ir pauze starp wubwubwubwub ausīs) es jau iztēlojos kā klibi ar benzīnu aplieti liesmojoši degunradži stampā viņas līķi. es varu tikai iedomāties kāda būtu cilvēku reakcija ja kāds izdomātu uz katra soļa dejot... piedevām vēl ņemot vērā mūzikas stilu manā gadījumā izskatītos vai nu pēc astoņkāja zem novokaīna vai muļķīgo gaitu ministrijas (labākajā variantā).

šim ir jākļūst par "tā ko tu gribi dabūšanas" gadu. loģiskais padoms pašam: tev ir iedotas tavas iespējas - apbruņojies un izfuckingblāsto savu ceļu cauri. bet es tā vietā te sēžu savā krēslā, ziniet nē, nevis krēslā, bet flippin tronī - tas uzsliets tieši virs produktivitātes atvara, kur izgaist motivācija, pazūd laiks un krājās neizdarītais. šī vieta mani apgaismo, bet viņa mani taisa nožēlojamu. man jātiek ārā. 

bet ziniet, dirsā šito, runāšana švakā dzejā manas problēmas nerisina. jābūt kretīnam vai šķībai meitenei, lai domātu, ka tas palīdz. ok, varbūt ne tik traki, bet lai būtu jēga, ārā jānāk fucking ciet-serdes un slikt-pakaļas metaforām, tā it kā tev galvā drukātu cilvēki kas rakstīja iekšējos monologus maxam paynam. tie kas man šēž galvā ražo tikai augstāk redzamo vājpienu un glezno daudzkājainus reptīļus, kad es klausos ložņājošu beislainu. nav vajadzīgā kvalitāte ir tas ko es saku un nav ari tas, kam būtu jāvelta laiks