nē nopietni
Sep. 22., 2011 | 01:19 am
No:: lielpontifs
hvz cik longailendu un dabstepa šļūkā manās ribās, kuņģī un vados.
ok, pienā ir gaļa (lol), tur var aiziet, apsēsties ar muguru pret sienu un nodarboties ar hardcore blenšanu (whatever the fuck veidā šis vārds rakstās). man gan laikam jau neklātos tā rīkoties šobrīd, bet acis jebkurā gadījumā aizklīst.... nvm.
es esmu palicis skeptisks attiecībā uz šo mēslu bedri, ko es te it kā turu. kkādi dumji sīkpirži kas mani pazīst irl šitās samazgas varbūt palasa, bet vai es spēju saražot kaut ko vērtīgu, kas liekas derīgs arī random garāmgājejam? no vienas puses šī konkrētā "bloga" padarīšana, varbūt ne tieši un noteikti ne patstāvīgi ir palīdzējusi man sakopt savu muldēšanas/runas/diršanas veidu - es to tagad daru draudz brīvāk un daudz mazāk ņemu vērā publikas iespējamās alerģijas pret sliktām metaforām un netīriem salīdzinājumiem. vēl nesen es prezentēju "referātu" par to, kā atomelektrostacijas ir labākā lieta kopš tika pieradinātas govis... es to pamanījos darīt pusotru fckn stundu, gan jau ka garlaicīgi as shit, bet spriežot pēc cilvēku sejas izteiksmēm un vispārējām reakcijām, viņi galu galā bija ja ne gluži informēti un izglītoti, tad vismaz izklaidēti gan
tas arī ir galvenais punkts - es esmu iemācījies izlādēties ikdienā tāpat kā sākumā es varēju izbliezties te. mission accomplished. job well done. great success. cita lieta, vai tie mūdži, kas man tajā brīdī ir apkārt novērtē to, kas tajā brīdī nāk ārā pa manu smirdtrubu, bet man tas laikam jau uztrauc daudz mazāk un reakcija ir labāka cilvēkiem, kas mani mazāk pazīst. neesmu analizējis kāpēc un kā tas tā...
un vispār, kāpēc kādam varētu interesēt kas man būtu sakāms. ir pilns ar sliktiem, tarakānu sūdu nepelnījušiem pidariem, kuriem ir iespējams sekot un kuriem arī seko tūkstoši visādās padušu vietās kā šiterī un feisbukā. man jau nav ko piedāvāt. es esmu dumjš cilvēks, kuram ir mazvērtības komplekss, tieksme censties atstāt gudra (gudrāka par citiem) cilvēka iespaidu, tieksme par katru cenu būt kkādā veidā atšķirīgam un vismaz vienā (1) veidā labākam par apkārtējiem. mazs perdelis, kam vajag pierādīt savu taisnību, savādāk, nedod die's, izrādīsies ka viņš kko nezin. ko kādam no manis varētu vajadzēt? es netaisu ne vizuālu mākslu ne šaubīgas kvalitātes mūziku, es varu tikai brūķēt muti, slinkot un runāt par kkādām savām problēmām un antipātijām. sīkais pirdiens...
man patīk, ka skrienot cauri kāpņu telpai var sajust kur ko gatavo ēst. citur var just ceptu sieru, pāris stāvus zemāk smaržo pēc sīpoliem. mājīgi, pat ja tu atrodies rīgas padomju laika dzīvojamā rajona ēkas locekļa atverē...
ok, pienā ir gaļa (lol), tur var aiziet, apsēsties ar muguru pret sienu un nodarboties ar hardcore blenšanu (whatever the fuck veidā šis vārds rakstās). man gan laikam jau neklātos tā rīkoties šobrīd, bet acis jebkurā gadījumā aizklīst.... nvm.
es esmu palicis skeptisks attiecībā uz šo mēslu bedri, ko es te it kā turu. kkādi dumji sīkpirži kas mani pazīst irl šitās samazgas varbūt palasa, bet vai es spēju saražot kaut ko vērtīgu, kas liekas derīgs arī random garāmgājejam? no vienas puses šī konkrētā "bloga" padarīšana, varbūt ne tieši un noteikti ne patstāvīgi ir palīdzējusi man sakopt savu muldēšanas/runas/diršanas veidu - es to tagad daru draudz brīvāk un daudz mazāk ņemu vērā publikas iespējamās alerģijas pret sliktām metaforām un netīriem salīdzinājumiem. vēl nesen es prezentēju "referātu" par to, kā atomelektrostacijas ir labākā lieta kopš tika pieradinātas govis... es to pamanījos darīt pusotru fckn stundu, gan jau ka garlaicīgi as shit, bet spriežot pēc cilvēku sejas izteiksmēm un vispārējām reakcijām, viņi galu galā bija ja ne gluži informēti un izglītoti, tad vismaz izklaidēti gan
tas arī ir galvenais punkts - es esmu iemācījies izlādēties ikdienā tāpat kā sākumā es varēju izbliezties te. mission accomplished. job well done. great success. cita lieta, vai tie mūdži, kas man tajā brīdī ir apkārt novērtē to, kas tajā brīdī nāk ārā pa manu smirdtrubu, bet man tas laikam jau uztrauc daudz mazāk un reakcija ir labāka cilvēkiem, kas mani mazāk pazīst. neesmu analizējis kāpēc un kā tas tā...
un vispār, kāpēc kādam varētu interesēt kas man būtu sakāms. ir pilns ar sliktiem, tarakānu sūdu nepelnījušiem pidariem, kuriem ir iespējams sekot un kuriem arī seko tūkstoši visādās padušu vietās kā šiterī un feisbukā. man jau nav ko piedāvāt. es esmu dumjš cilvēks, kuram ir mazvērtības komplekss, tieksme censties atstāt gudra (gudrāka par citiem) cilvēka iespaidu, tieksme par katru cenu būt kkādā veidā atšķirīgam un vismaz vienā (1) veidā labākam par apkārtējiem. mazs perdelis, kam vajag pierādīt savu taisnību, savādāk, nedod die's, izrādīsies ka viņš kko nezin. ko kādam no manis varētu vajadzēt? es netaisu ne vizuālu mākslu ne šaubīgas kvalitātes mūziku, es varu tikai brūķēt muti, slinkot un runāt par kkādām savām problēmām un antipātijām. sīkais pirdiens...
man patīk, ka skrienot cauri kāpņu telpai var sajust kur ko gatavo ēst. citur var just ceptu sieru, pāris stāvus zemāk smaržo pēc sīpoliem. mājīgi, pat ja tu atrodies rīgas padomju laika dzīvojamā rajona ēkas locekļa atverē...