atcerēties nopirkt: piens, gaļa, dzeltenā kūka
Aug. 8., 2011 | 03:51 pm
No:: lielpontifs
pienā vakar bija daudz cepamgaļas. zināms bārdains jaunskungs uzdeva absolūti saprātīgu jautājumu - kur šī sabiedrības daļa (siekalošanās cienīgas meitenes) ir ikdienā. pati mūzika mani neaizrāva, bet ne jau tāpēc es uz turieni gāju. šoreiz vismaz izdevās nebojāt vakaru citiem, vismaz ne uzreiz.
citās tēmās: tajās pāris reizēs, kad es saņemos un gatavoju kaut ko sarežģītāku par zemnieku brokastīm, es varu uzticēties, ka iznākšu no rezultējošā kataklizmiskā negadījuma apmierināts - šoreiz izpalika pierastā "gaļa un eļļa vietās, kur gaļai un eļļai ir praktiski neiespējami nejauši nokļūt" daļa, toties sanāca maza miskalkulācija ar tabasco mērces dozāciju. saldskābā cūkgaļas mērce gan tika izglābta ar čilli mērci un to sīrupu kurā peld konservēti ananāsi. tā lieta jorpojām ir mēslā asa, bet tas tāpat ir labākais ko es jebkad esmu uztaisījis (piedod tītar, kurš marinēts weisbīrā un cepts sviestā - karalis ir kritis).
un visbeidzot, es vairākas dienas atpakaļ tikos ar iepriekšējās paaudzes cilvēkiem, kuri dzīvo austrālijā. viens no viņiem fiziķis, cik saprotu joprojām pasniedz studentiem, daži no viņa kolēģiem darbojās ar subkritisko atomreaktoru tehnoloģiju, cilvēkam sakarīgs viedoklis par fizikālām problēmām un risinājumiem. bija ļoti patīkami beidzot pakomunicēt ar cilvēku, kuram ir plašas zināšanas un saprātīgas domas attiecībā par enerģētiku un "nīsto" atomenerģētiku. es nevaru sev palīdzēt - es jūtos labi, zinot, ka mans "sūda" viedoklis sakrīt ar cilvēka, kuru mediji sauktu par "ekspertu", viedokli. interesanti bija arī uzzināt ziņas no iekšienes - piemēram neviens publiski austrālijā nesaka, ka atomenerģija būtu jāapsver, bet personīgi runājot diezgan daudzi atzīst, ka norakstīt tehnoloģiju uzreiz nebūtu saprātīgi, jo īpaši ņemot vērā, ka austrāļiem ir savs urāns un lielākais ogļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju. long story short - sajutos gudrs vai vismaz saņēmu apstiprinājumu, ka neesmu dumjš.
citās tēmās: tajās pāris reizēs, kad es saņemos un gatavoju kaut ko sarežģītāku par zemnieku brokastīm, es varu uzticēties, ka iznākšu no rezultējošā kataklizmiskā negadījuma apmierināts - šoreiz izpalika pierastā "gaļa un eļļa vietās, kur gaļai un eļļai ir praktiski neiespējami nejauši nokļūt" daļa, toties sanāca maza miskalkulācija ar tabasco mērces dozāciju. saldskābā cūkgaļas mērce gan tika izglābta ar čilli mērci un to sīrupu kurā peld konservēti ananāsi. tā lieta jorpojām ir mēslā asa, bet tas tāpat ir labākais ko es jebkad esmu uztaisījis (piedod tītar, kurš marinēts weisbīrā un cepts sviestā - karalis ir kritis).
un visbeidzot, es vairākas dienas atpakaļ tikos ar iepriekšējās paaudzes cilvēkiem, kuri dzīvo austrālijā. viens no viņiem fiziķis, cik saprotu joprojām pasniedz studentiem, daži no viņa kolēģiem darbojās ar subkritisko atomreaktoru tehnoloģiju, cilvēkam sakarīgs viedoklis par fizikālām problēmām un risinājumiem. bija ļoti patīkami beidzot pakomunicēt ar cilvēku, kuram ir plašas zināšanas un saprātīgas domas attiecībā par enerģētiku un "nīsto" atomenerģētiku. es nevaru sev palīdzēt - es jūtos labi, zinot, ka mans "sūda" viedoklis sakrīt ar cilvēka, kuru mediji sauktu par "ekspertu", viedokli. interesanti bija arī uzzināt ziņas no iekšienes - piemēram neviens publiski austrālijā nesaka, ka atomenerģija būtu jāapsver, bet personīgi runājot diezgan daudzi atzīst, ka norakstīt tehnoloģiju uzreiz nebūtu saprātīgi, jo īpaši ņemot vērā, ka austrāļiem ir savs urāns un lielākais ogļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju. long story short - sajutos gudrs vai vismaz saņēmu apstiprinājumu, ka neesmu dumjš.