man šodienai bija tik grandiozi plāni. piecelties laikus, aiziet uz jogu, aizbraukt uz lidlauku...
bet es vakar biju ballēt un pamodos 12os. jutos visu nogulējusi un jau īgni norakstīju dienu, bet tad saņēmos, tomēr izvilku pakaļu no mājas un minos uz lidlauku.
iebraucot lidlaukā, sajutu to tīro prieku visā ķermenī, kas tur vienmēr ir. satiku Dzintaru un pārsteidzošā kārtā arī Krišu, kurš nav aizbraucis uz Indiju lidot, jo, kā izrādās, gaida ģimenes pieaugumu. :)
debesis pilnas ar mākoņiem, virs 300 metriem viss pelēks. Dzintars teica, ka no rīta varēja lidot virs mākoņiem un redzēt sauli, bet, kamēr aizripinājos līdz Rumbulai, mākoņi jau bija sabiezējuši un virs tiem vairs nevarēja tikt.
bet
svarīgi jau ir tikai tas, ka mani tomēr uzšāva gaisā. :)
satraukumā drusku trīcēja kājas - pa diviem gadiem esmu mazliet atradusi no spārniem.
cēlos augšup un zeme pamazām ietinās dūmakā. kad vinču aiz mākoņiem jau vairs nevarēja redzēt, atkabinājos no virves un iestājās miers. brīvais lidojums un laime. skats šoreiz gan tāds nekāds - viss brūns un pelēks.
kad laidos lejā, virs meža ieplanēju turbulencē un brāzmiņas sāka mētāt spārnu, bet viss kārtībā, Dzintars mani pieskatīja un veiksmīgi piezemējos. sejā nenodzēšams smaids un tikai tad pamanīju, ka rokas galīgi sasalušas. :)
es priecīgs. :)

Kad pirms diviem gadiem aizgāju uz pirmo lidošanas lekciju, lai vispār saprastu, kas ir paraplāns un kā tas darbojas, protams, tika runāts arī par rekordiem. Augstākā lidojuma rekords - 9946 (!!!) metri, kas ir 1 km augstāk, nekā Everests, - pieder polietei vārdā Ewa Wisnierska, kurai tas gandrīz maksāja dzīvību. Jau 7000 metru virs jūras līmeņa skaitās death zone - tur ir ļoti auksts un skābekļa sastāvs gaisā ir tik zems, ka organisms tērē skābekli ātrāk, nekā spēj to atjaunot elpojot. Kalnā kāpējiem parasti ir speciāls, silts apģērbs un skābekļa maskas, bet Ewa tika uzrauta gaisā parastā kombinezoniņā līdz pat stratosfēras robežai gandrīz 10 km augstumā, kur gaisa temperatūra ir zemāka par 50 grādiem zem nulles.
Brīvajā lidojumā (bez motora) augstumu parasti uzņem ar augšupejošajām siltā gaisa plūsmām, kuras ceļas augšup un veido mākoņus. Jo lielāks mākonis, jo labāks augšupceļošais siltais vējš. Lielāks augstums = lielāka iespēja nolidot lielāku attālumu. Taču ar lieliem mākoņiem ir jāuzmanās, jo nevainīgi, pūkaini gubu mākonīši var izaugt par negaisu un uzraut daudz augstāk, nekā gribētos un būtu droši. Bet sacensībās ir grūti būt prātīgam, kad gribas sasniegt labāko rezultātu. Minētā dāmīte XC (Cross-country) jeb attāluma sacensībās par zemu novērtēja risku un iekļuva negaisa mākonī. Pie 7000 metriem viņa izslēdzās, bet pēkšņi samilzusī vētra lietū un zibeņos turpināja raut viņu augšup ar ātrumu 100 km/h. Kad lidotāju rauj augšup ar ātrumu 40 m/s, nav iespējams aklimatizēties, vējš ir tik spēcīgs, ka spārns tikpat kā nav vadāms, un, jo augstāk debesīs, jo aukstāks. Vienam viņas komandas biedram paveicās izkļūt no vētras mākoņa, bet trešo lidotāju - ķīnieti He Zhongpin - gaisā nospēra zibens. Pēc altimetra rādījuma Ewa tika uzrauta 9946 m augstumā un 45 minūtes pavadīja uz stratosfēras robežas mīnus 55 grādu temperatūrā. Diezin vai kāds mirstīgais jebkad mēģinās vai spēs to atkārtot. Dīvainā kārtā viņa izdzīvoja, tiekot cauri ar apsaldētām ausīm un kāju. Sešas dienas vēlāk, atkausējusi un izžāvējusi ledū sasalušo paraplānu, viņa atkal bija atpakaļ debesīs. Tieši tik spēcīga ir lidojuma narkotika.
Part 1: Intro - Paragliding Miracle Trailer. (00:58)
Es gan te visu jau izstāstīju, bet ir vērts noskatīties visu mūviju, jo tālāk tas ir tieši tikpat interesants, skaists un neticams kā treileris. Pa daļām var noskatīties turpat Youtube. Iesaku!
Paragliding Miracle Part 2 (07:03)
Part 3 (09:57)
Part 4 (09:30)
Part 5 (08:46)
Part 6 (08:05)
Part 7 (08:55)