Vakarnakt ap pusnakti sapratu, ka miegs tik vienkārši rokās nedosies. Izdomāju, ka jāiet celt sniegavīru. Pajautāju, ko otra Zane par to domā, un jau pēc vienas ūdenspīpes mēs bijām ārā.
Sniegs ir pārāk pūkains, mīksts un irdens sniegavīriem, bet tāpēc vien jau mēs ar roku neatmetām. Radošais process bija smieklīgs. Virs līdzās esošās siltumtrases sniegs bija mazliet slapjāks un man izdevās uzvelt palielāku bumbu, kas virs jau salipinātās kaudzītes atgādināja milzu fallu.
To tā nevarēja atstāt, tāpēc salipinājām topošo vīru mazliet resnāku un piešķīrām sejas vaibstus.
Par to, kā evolucionēja niknais sniegavīrs, reku ( daži bilžuki: )