teikšu godīgi (jo tā esot mana krutākā un izteiktākā īpašība (19 punkti no 20)) - pašdisciplīna man ir tuvu nullei. Trīs punkti no 20. nu, nav arī nekāds pārsteigums.
saņēmu šodien savu personības izvērtējumu (tests aizpildāms šeit, mērķis - noskaidrot, kāds ir vidējais latvietis)

saskaņā ar pētījumu mani ir diezgan grūti aizkaitināt (arī 3 no 20) un man ir augsta noturība pret stresu (4 no 20). Iespējams, šīs mierīgās iezīmes izskaidro tas, ka man ir zemi rādītāji piekāpībā (4 no 20) un paklausībā (6 no 20), līdz ar to secināms, ka daru, kā pašai patīk un stresot par to ļauju citiem.

ja par pretējām galējībām, tad avantūrismā, tāpat kā godīgumā, tuvojos maksimālismam (19 no 20), man ir labi sasniegumi apcerē (18 no 20), kā arī depresivitātē un zinātkārē - 17 no 20. (pareizi ir, visiem mēsliem vajag atrast izskaidrojumu. (pašdisciplīnas trūkums, i'd say))

tālāk seko pieticība un, lai cik rēcīgi tas arī neizklausītos, čaklums (16 no 20), mākslinieciskums un kreativitāte (kā man riebjas šis vārds) - 15.

pārējais viss normas robežās.
atvērtība pieredzei un godprātība - 16,3 balles.

"Lai pārliecinātos par savu rezultātu atbilstību, parādiet šī testa rezultātu apkopojumu cilvēkiem, kuri jūs labi pazīst un pajautājiet, vai testa rezultāti sakrīt ar viņu viedokli par jums."

sakrīt?

viens no iemesliem, kāpēc es parasti apzināti cenšos par cilvēkiem nedomāt slikti, ir tas, ka no tādām domām ir grūti tikt vaļā - liekas, ka visas darbības, rīcības, vārdi un pat kustības to apliecina. piemēram, ja cilvēks ilgstoši iedziļinās bezsakarā, kādu laiku (kas var būt pat vairākus mēnešus) es smejos līdzi, bet, ja sviesta kulšanu viņš neatšķaida ar kādu sakarīgu domu graudu, beigu beigās es tomēr pieņemu, ka viņš ir tukšpauris, un viss turpmākais, ko viņš saka vai dara, man liekas stulbi.
tas nav labi, jo gadās, ka, piemēram, reizi pusgadā arī tukšpauri pasaka kaut ko vērtīgu, un tad es to pat nešķirojot ieskaitu sviesta kategorijā.