Viens no interesantākajiem novērojumiem Jūtā, Amerikā skar cilvēku labestību. Gandrīz visi cilvēki grib palīdzēt kādam nelaimē nonākušam (it īpaši, ja tas ir 'eksotisks' students no ziemeļeiropas), bet lielākā daļa ir atturīgi, jo svešiniekiem tomēr grūti uzticēties. Toties uzticēties var tiem, kuri ir veiksmīgi - tie, kuri vismaz ir ar dzīvi apmierināti.
Līdz ar to izveidojas sava veida paradokss - jo lielākā nelaimē iekļūsti, jo mazāka iespēja, ka kāds tev palīdzēs, kamēr nepiestrādāsi pie savas attieksmes un nepanāksi šo sajūtu, ka viss ir labi pat tad, kad varbūt tā arī nav. Ja šo sajūtu nepanāc, tad viss aizies uz riņķi - cilvēki nepalīdzēs, sāksi justies sliktāk un sliktāk, jo palīdzība nenāk, līdz ar to samazinot iespēju, ka kāds palīdzēs.
Simple, in this sense.
Bet par Latviju - kā tas ir Latvijā - to es nemāku teikt, līdz šim šeit neesmu īpaši lūdzis palīdzību svešiniekiem.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nav citas vietas - vienkārši rakstīšanas periods pagaidām ir pārgājis.. arī pārāk daudzi vecie cibcilvēki pazuduši
nu jā, viss mainās. man atkal uznāca kāre šeit atgriezties, bet tad jau redzēs, kā būs :)
(Reply to this) (Parent)