Piespiedu sevi noskatīties Bram Stoker's Dracula.
Nezinu iespējams šodien esmu kašķīgāka kā parasti.
Lai arī režisors ir F. F. Kopola...
Kaut ko tik, maigi izsakoties, debīlu sen nebiju redzējusi.
Man pat smiekli nenāk.

Nu labi.
Drakulas ēna bija forša, tāda, kas it kā pati dzīvo savu dzīvi, darbojas neatkarīgi no īpašnieka.
Un skats ar bārdasnazi, jeb Drakula skuj Džonatanu...
Un plūstošā pāreja no Lusijas galvas nociršanas un citiem asiņainiem skatiem uz sulīga steika griezšanu.

Bet tante kas saplēš sev blūzīti un gandrīz momentā saka "I'm so cold"...
Vienkārši izsmiekls!