Ir apstiprinājusies mana teorija, ka juristi pēc prakses pārnēsā visādus baciļus, tikai pāris dienas ar tādiem vienā piebāztā auditorijā un man jau ir puņķi!
Ar visām no tā izrietošajām sekām:
- beziemesla raudāšanu,
- aizkritušām ausīm,
- un pagaidām - angļu mastifa cienīgu ožu.
Cilvēks man var nestāstīt, ko ir vakar darījis, es to tā pat saodīšu!
Pat visvieglākās smaržas manam degunam šobrīd liekas, ka stiprs un ļoti lēts odekolons.
Bet puņķi mani nesatrauc.
Mani satrauc reāliste, kas manā galvā skaļi kliedz "dabūsi plaušu karsoni!"
Jo rau - šodien ir februāra pirmā piektdiena! Un es cenšos no skapja aizmugures izrakt visas drēbes, kuras iezīmētas kā "dekoltē līdz nabai", neba tāpēc, ka būtu diži ko rādīt, bet tāpēc, ka ar savādākām nevaru sevi iedomāties, kur nu vēl ikgadējā regeja pasākumā.
Regejs taču ir vasara!

We'll be forever loving Jah!

Miers virs zemes un visiem labs prāts!

Mesija ir dzimis jau divas dienas! ^___^