Skribelējot piezīmes par "ziņojuma saturu" nonācu pie visnotaļ egoistiskas atklāsmes - cik ļoti man patīk mans rokraksts, kad rakstu par lietām, ko nepārzinu.
Skaists, kārtīgs, akurāts.
Un gandrīz tajā pašā brīdī, manu sāpošo apziņu ķera nākošā atklāsme - cik ļoti es nīstu (varu derēt, pasniedzēji arī) savu rokrakstu, kad rakstu par lietām, kuras pārzinu. Pat nepūlos burtus pabeigt.
Bet zināšanā galvenais ir neļaut domai aizbēgt - sažņaugt plaukstā un aprakstīt - pēc iespējas ātrāk.