Cik šausmīgi ir strādāt klasisko pilno slodzi, jo tik daudz ko gribas un tas viss tiek saspiests brīvdienās, tā ka šodien es varu sabrukt uz galda un sākt raudāt par to, cik ļoti fiziski slikti man šodien ir. Ja pēc SF ne visai labi gulējušai iet uz salidojumu bija grūti, tad pēc salidojuma, gulējušai tikai ~2 stundas murgainā miegā, ar otrajām +/- nopietnajām pohām mūžā, iet uz treniņu bija vienkārši DEBĪLI!

Jā, un kāpēc man vajadzēja dzert, ja reiz man ir tik labas bremzes un vispār pēdējo reizi es dzēru... vvz kad. Es vinkārši sapratu, ka skaidrā kaut kas tāds nav izturams un kamēr es atcīnijos līdz sporta zālei no aktu zāles visi jau bija mērenā komā (nez varbūt tādā jau ieradušies) kā rādās tieši tāda paša iemesla dēļ. Un, otrkārt, dzert tik ortodoksālā skolā, kur tas agrāk nebija ļauts pat žetonvakarā un izlaidumā ir sooo avvvsoooom! Ā un, treškārt, tas bija vienīgais veids kā nelauzt kaklu pa svaigi ievaskotu akmens grīdu / parketu staigājot / ķipa dejojot ar ūberaugstpapēžkurpēm.