Labais garīgais pieturās visu dienu. Izvesti neskaitāmi cilvēki, jo visiem liekas, ka zem mana noturīgā smaida tiek perināts kaut kas īpaši riebīgs. Tā teikt - vēl jo projām darbojas "I'm so industrial people ask me what's wrong when I smile" likums.

Sen nekas nav rakstīts par ārišķībām-sievišķībām. Atķāvos nopirkt jaunus zābakus (vai kurpes, īsti nezinu kā šamos sauc) ar ļoti augstu papēdi. Iemēģināšu un lēnā garā aizsteberēšu līdz brālim. Izskatās jau nenormāli kruta. Jūtas arī. Tikai tagad kaut kā jānovalda kājas.
Pēdējo reizi ar tādiem papēžiem staigāju devītajā klasē - laikam vecuma plānprātība.