Manā apziņa plūsmā ļoti bieši ielaužas ticības lietas.
Piemēram, ārsti. Man jau liekas, ka ārsti vispār nekam netic, to viņiem laikam jau augstskolā māca. Sanāk ka ārsts pat ateists nevar būt, jo tādā gadījumā vajadzētu ticēt labākai nākotnei, bet kuram gan citam labāk zināt, ka nekādas labākas nākotnes nebūs!
Un kristīgās skolas arī ir ļoti interesantas. Ne jau no tāda aspekta, ka bērni no šīm skolām nāk galīgi nesagatavoti reālajai dzīvei, bet kā kristīgajā skolā var mācīt, teiksim, fiziku (kurš kārtīgs kristietis nezin, ka Jēzus staigāja pa ūdens virsu?) vai bioloģiju (TO taču visi zin, ka dievs radīja cilvēku un vispār, kas tā par NEnormālu ideju, ka cilvēki ir radušies dabisku procesu rezultātā) nemaz nerunājot par ķīmiju (ūdens pārvēršas vīnā... mmmm... no šīs utopijas pat man negribas atteikties!)