Gribu dzīvot uz Jupitera pavadoņa JO!

Reizēm tik ļoti kaitina visi tie море по колено, горы по плечо dabasdraugi, kuru uzskati aprobežojas ar mērenu stulbību. Tā pretīgā, tik ļoti pazīstamā "mēs esam pārāki, jo kaut kam ticam" attieksme. Daba nav dievs, dievs ir cilvēku izgudrojums! Daba nepieņems "pazudušo dēlu" atplestām rokām, tikai tāpēc, ka viņš atkal tic. Ir tāda lieta kā evolūcija, kas nodrošina to, ka cilvēcei nebūs otras iespējas tikt atpakaļ pie dabas. Un tas, ka kāds dzīvo pēc, no pirksta izzīstiem, dabas likumiem automātiski negarantē piekļuvi lielajiem dabas noslēpumiem un nenozīmē, ka cilvēks tūlīt sāks just zemestrīču tuvošanos vai iegūs imunitāti pret aids, encefalītu un citām cilvēku kaitēm.
Un kāda velna pēc kļūstot par "dabas draugu" cilvēki atsakās no gaļas un kļūst par veģetāriešiem? Tas ir dabiski? Ak jā, nav nekā dabiskāka par cūku, kas pārtiek tikai no zīlēm un atsakās ēst aizgaldā netīšam iekritušu vistu! Gaļas ēšana nav nedabīga, ja tā būtu nedabīga nebūtu visēdāju un gaļēdāju, bet viņi IR, jo daba tos ir radījusi!
Nemaz nerunājot par to liekulīgo cīņu ar progresu. Progress ir ļoti, ļoti ļauns un nevēlams, izņemot, protams, medicīnu, jo tā ir vajadzīga, lai uzturētu pie dzīvības tos, kam daba vēlējusi nomirt. Tas ir tik ļoti dabiski, ka visiem ir tiesības dzīvot.*

*Sarkasms, ja kāds to vēl nav sapratis.