Vispār - esmu pārāk novirzījusies no oriģinālās idejas realizēšanas.
Bet
Vel vienu.

Marija Flora Bella (1957)

Vēl viens krimināltiesiski interesants subjekts.
Vienpadsmit gadu vecumā Marija kļuva par jaunāko sieviešu kārtas slepkavu (vismaz tiesāto).
Viņas māte Glāzgovā piekopa senāko zināmo profesiju, 16 gadu vecumā viņai piedzima Marija. Savu īsto tēvu viņa nekad neredzēja, jo kā mēdz gadīties tik specifisku profesiju piekopjot, māte nemaz nezināja kurš ir Marijas tēvs.
Bērns, protams, bija liels apgrūtinājums, ne tikai trūkuma, bet arī jaunās mātes neprognozējamā dzīvesveida dēļ. Tāpēc izmisusī māte pāris reizes centās meitu nogalināt.
Kāda māte tāda meita.
Dienu pirms savas 11. dzimšanas dienas Marija nožņaudza četrus gadus vecu zēnu. Vēlāk kopā ar savu labāko draudzeni Normu Bellu (vienīgā radniecība, kas starp viņām pastāvēja, bija dvēseļu radniecība) izdemolēja bērnudārzu un uzrakstīja uz sienas: „Fuck off, we murder, watch out, Fanny and Faggot.” Pēc nepilna mēneša Marija nožņaudza trīs gadus vecu zēnu. Vēlāk viņa atgriezās nozieguma vietā, lai mirušā bērna krūtīs iegrieztu burtu N, kurš vēlāk ar citu roku, bet to pašu asmeni tika pārveidots par M. Marija līķim nogrieza arī matu šķipsnas.
Lai arī tiesas nozīmētais psihologs apgalvoja, ka Mariju nevarot uzskatīt par pieskaitāmu, tiesa nolēma „at Her Majesty's Pleasure” paturēt Mariju ieslodzījumā.
Visas apsūdzības pret Normu Bellu tika noraidītas.
1977. gadā Marijai no ieslodzījuma vietas izdevās izbēgt, taču brīvībā viņa pavadīja vien trīs dienas. Atgriezusies cietumā viņa sniedza interviju presei, kurā detalizēti aprakstīja kā zaudējusi nevainību nejauši ceļā satiktam vīrietim.
Mariju Bellu atbrīvoja 1980 gadā.

Nez kāpēc man prātā nāk fillma „The Good Son” ar Eliju Vudu un Makoliju Kalkinu galvenajā lomā.

( vēl bildes )