Principā jau es nereaģēju uz laikapstākļu izmaiņām, bet tikai tādā gadījumā ja nav nežēlīgi mitrs laiks!
Es nevaru paelpot!
Es esmu pusakla! (jo viss, kas atrodas tālāk par kādiem 3-4 metriem no manām acīm ir miglains kā slikta impresionisma glezna)
Un kad tu cilvēks varētu ātrāk atbraukt mājās, tev ir jāsēž katedrā un jāklausās stundu ilgā strīdā, starp visiem klātesošajiem, vai mana kursadarba tēma nav piederīga citai nozarei.

Turklāt cik "attapīgam" ir jābūt, lai korseti uzšūtu šķībi :/. Grrrr, nu vienkārši grrr!!!

Nav mana diena! Galīgi nav mana diena!

Paņēmu grāmatu.
Izlasīju pirmo rindkopu.
Aizrtaisīju grāmatu.

"Senā kultūras zeme Indija ir mums tāla un reizē tuva zeme, un mēs gribam to tuvāk iepazīt, vēl jo vairāk tādēļ, ka Indija ir draudzīga Padomju zemei, ka tā piekopj patiesu miera politiku, kas ir tik svarīga mūsu dienās, kad imperiālisms draud iedzīt pasauli kodolkara katastrofā."