Sapnī meklēju "laimītes" ceriņos. Tik stipra smarža, nav brīnums, ka šodien sāp galva. Vispār, visu cieņu manām smadzenēm, tik smalks mājiens. Tuvākajā laikā jāatrod kāds ceriņu krūms, lai gan visa tā arhajiskā padarīšana, protams, nekādu labumu nenes, cik daudz pieclapu ceriņziedu esmu atradusi... man vajadzētu būt laimīgākajam cilvēkam pasaulē, kad vairs nebija iespējams izdomāt kādu puslīdz sakarīgu vēlēšanos, tad gādīgi iespiedu starp simtgadīgās Bihbeles lappusēm, ar domu, ka neviens neatradīs, jo tā noteikti ir pēdējā grāmata ko kāds lasīs.

Viņš ir klāt ^^! Par to liecina dzeltenīga papīra lapiņa uz kuras rakstīts, ka saņemts sūtījums no Honkongas. Vairs nekādu raustelīgu disku ^^!