Kā līdz vasarai varētu iemācīties nenīst visādu tehniku. Tā lai varētu patstāvīgi braukt ar mašīnu bez visādiem krampjiem rokās/kājās un "es tūlīt nositīšos" sajūtas. Jo rau man patīk transporta līdzekļi, kuri ir apveltīti ar spriestspēju.
Un man ir pamats uztraukties jo:
- riteņbraukšanas prasmes manā celī atstāja pamatīgu robu;
- ar mopēdu es gandrīz nositos iebraucot suņubūdā, jo brālis izdomāja, ka uz pagalma pusi mani "bišķi" jāiestumj - tā lai es sapanikojos, ieķeros rokturos (no kuriem viens ir gāze, kā zināms) un aizmirstu kā to monstru izslēgt (jā es mēģināju apstādināt arī ar kājām un saplēsu savas mīļākās kedas);
- kvadracikls savukārt dikti vilka uz grāvi, jo iebraukšana grāvī ir vienīgais veids kā to uzparikti apgāzt;
- no mašīnām esmu turēta pa gabalu. Manas mašīn-zināšanas aprobežojas ar slaistīšanos uz pakaļējā sēdekļa.
Bet mašīna savā ziņā ir imagināra brīvība.
Kā krievi saka и хочется, и колется.