Jā! Es to izdarīju, es beidzot pabeidzu lasīt "Nelabumu", man jau sāka likties, ka būs tā pat kā ar Mocarta biogrāfiju vai Silmarillionu, bet vajadzēja tikai laiku, lai tā kārtīgi iebrauktu galvenajā domā, kas ir pat ļoti grūti, jo gandrīz katrā rindkopā ir pa savai mazai domiņai, turklāt nevis tādai kā, piemēram, Kamī - jau formulētai, bet iesāktai, sanāk ka divi uzrakstīti vārdi izraisa stundu ilgas pārdomas.
Tā vien gribas izrakstīt vairākas lapas citātos...
Sēdēju LTV seminārā un lasīju, zem galda paslēpusi grāmatu. Pēc vārdiem: "Galvenais - nekustēties, nekustēties..." visa auditorija pazuda... vai varbūt tikai es izkūpēju gaisā, lai nu kā es stāvēju blakus Antuānam Rokantēnam un noskatījos viņa eksistences apzināšanās brīdī. Kā var kaut ko TIK skaistu uzrakstīt! Tas vienkārši nav cilvēciski iespējams!
Tādu mērķu vadītu graizīšanos es pat varētu atbalstīt, ja sāp tādad eksistēju...
Iztulkots varbūt nav perfekti, bet ir daļēji izdevies neiespējamais - tulkojumā ielikt orģināla noskaņu.
Un tā doma par dzīves bezmērķību...
Jau ilgāku laiku man liekas, ka visa dzīve ir vienkārši laika nosišana, visas mācības, darbs, hobiji...