ausis glauda: Current 93 - Calling For Vanished Faces I
Mīļie cilvēki (konkrētāk sievišķi, jo vīriešiem šādu indevi neesmu manījusi), ja jūsu draugu/paziņu/what ever lokā ir kāds tievs cilvēks, pievaldiet mēli un paturiet savus "akdievsciktutieva" pie sevis!
Jo:
1) ja tievā persona, būs anorektiķe viņai būs pie astes tas, ko sakat, un ar šādiem cilvēkiem runājot vispār nav ieteicams pieminēt svaru;
2) ja cilvēks ir normāls, tad pārlieku mazs "dzīvsvars" ir tieši tāds pats komplekss kā pārlieku liels svars (to nez kāpēc neviens neatgādina, jo tas lūk ir neētiski). Tikai nez kāpēc cilvēki to nesaprot un uzskata, ka viņu pilsoņa pienākums ir atgādināt par tievumu vismaz trīsreiz dienā. Goda vārsd, kādam piektajam, kas izsaka tādus konstatējumus, gribas izšķaidīt seju pa trotuāru (un es parasti neesmu agresīva).
Ja man nepatīk kā es izskatos, tad, velns parāvis, nebāziet man acīs tieši TO, kas man sevī nepatīk!
Jā es arī mēdzu šausmināties par tievām meitenēm (un nevis vienkārši tievām, bet tievām - tādām kuru augšstilbs ir mana apakšdelma resnumā), bet man pat prātā neienāktu kādai no viņām iet klāt un stāstīt cik viņas ir tievas.
Tāpēc arī es par vīriešiem nerunāju, jo gaumes, novirzes un fetiši jums ir ļoti dažādi. Vieniem vajag buljonkauliņus grauzt, citiem vajag svaigu gaļu.
Un galu galā runājot ar meiteni netiek apspriests viņas izkats (vismaz ne negatīvā nozīmē). Tas tā vien mudina atmest jebkādu kontaktēšanos ar sievišķiem un trupmāk runāt tikai un vienīgi ar vīriešiem un saudzēt savus nervus.
Sievietēm lūk ir sintezējies šie iedomātie standarti - resna un tieva, nekad neesmu dzirdējusi kā kāda būtu normāla. Par resnajām trin mēles aizmuguriski, tievajām to atgādina padsmit reizes dienā.