ausis glauda: Current 93 - Calling For Vanished Faces I
Mīļie cilvēki (konkrētāk sievišķi, jo vīriešiem šādu indevi neesmu manījusi), ja jūsu draugu/paziņu/what ever lokā ir kāds tievs cilvēks, pievaldiet mēli un paturiet savus "akdievsciktutieva" pie sevis!
Jo:
1) ja tievā persona, būs anorektiķe viņai būs pie astes tas, ko sakat, un ar šādiem cilvēkiem runājot vispār nav ieteicams pieminēt svaru;
2) ja cilvēks ir normāls, tad pārlieku mazs "dzīvsvars" ir tieši tāds pats komplekss kā pārlieku liels svars (to nez kāpēc neviens neatgādina, jo tas lūk ir neētiski). Tikai nez kāpēc cilvēki to nesaprot un uzskata, ka viņu pilsoņa pienākums ir atgādināt par tievumu vismaz trīsreiz dienā. Goda vārsd, kādam piektajam, kas izsaka tādus konstatējumus, gribas izšķaidīt seju pa trotuāru (un es parasti neesmu agresīva).
Ja man nepatīk kā es izskatos, tad, velns parāvis, nebāziet man acīs tieši TO, kas man sevī nepatīk!
Jā es arī mēdzu šausmināties par tievām meitenēm (un nevis vienkārši tievām, bet tievām - tādām kuru augšstilbs ir mana apakšdelma resnumā), bet man pat prātā neienāktu kādai no viņām iet klāt un stāstīt cik viņas ir tievas.
Par lieko svaru atgādina daudz retāk, ja nu vienīgi mazi bērni to var izmantot skarbo vārdu tuvcīņā.
Bet, imho, to vajadzētu atgādināt daudz biežāk, piemēr padsmitgadīgām meitenītēm, kas diendienā rijot čipsus ir iedzīvojušās tādā celulītā kāds nav pat veciem cilvēkiem, bet kurām vecāki iekaļ, ka viss ir forši - tā tam jābūt. Un galu galā aptaukošanās veselībai ir daudz kaitīgāka un arī dzan biežāk sastopama.
(es protams te nerunāju par anorektiņēm, kuras novājē tiktālu, ka nosalst vasaras laikā)