Jūs domājat ka jūsu kaimiņam/iem ir viskrutākās mašīnas?
Ha!
Manējam ir šitāda:

Nē, tie nav kārtējie kāzinieki.
Tāds te stāv ļoti bieži. Un kā mani šodien apgaismoja stāsts ir dikti poētisks - kaimiņam bērnības sapnis esot bijis pašam savs limuzīns (jāņunakts krāsā), un lūk - tagad tas vairs nav sapnis. Lai gan ko ar tādu iesākt bez šofera es nezinu, jo diez vai ir baigais kaifs pašam stūrēt tādu skapi. Turklāt tas īstais pomps ir izkāpt no pasažieriem atvēlētās vietas, nevis no šofera vietas.

Anyway


I made new frends!
Sadraudzējos ar kaut kādu Haskiju vilkusuni vārdā Roksijs (! - kā klubs), sākumā gan viņš izpelnījās manu neuzticību, jo atklāti sakot suņi manī nekad neizsauc sajūsmu (teica dzīvnieku draugs), bail nav - netīk - kā kaķa gadā dzimušai. Bet beigu beigās izrādījās, ka šitais ir ņurcāmais suns. Un otrais draugs - bezvārda zirneklis, kas veica ļoti garo ceļu - no manas kedas malas līdz dekoltē.