Par ko man tāds sods! ārā ir tik smuks laiks! Un tik jauki smaržo pēc lietus - pēc svaiga zaļuma, pēc vasaras, mitras augsnes un pavisam nedaudz pēc slapja suņa.
Kā man patīk dzīvot pretī mežam! Te vienmēr smaržo savādāk.
Šobrīd ir tāda laime, ka netraucē pat tas ceļojošais balagāns, kas atkal iz uzstellējies laukumiņā tieši aiz manas istabas sienas un nepārtraukti skandina tuc-tuc māziku sajaukumā ar latviešu ziņģēm.

Lai nu kā - es, ieslodzīta savā rūsas krāsas ziloņkaula tornī, kā maitu lija barojos no tiesu spriedumiem un svešas nelaimes.
Nez vai tie ļaundari maz spēj iedomāties, ka kāds guļot gultā pārlasa viņu izdarības pie rīta tējas.

GRIBU DZĪVOT!