nūū agrāk, jau klosteri bija bohēmistu iestādījumi, kuri izcēlās ar savu izlaidību, ja pareizi atceros, tas bija viens no iemesliem kāpēc Mārtiņš Luters sāka šūmēties.

Nez kā tad viņi raksturo to piedauzīgi patīkamo sajūtu šokolādei uz mēles kūstot, kas bez maz žokli savelk krampī?
Un vai krāsošanos nevar uzskatīt par zināmu iedomību (nāves grēks nr. neatceros)? (un galu galā dievs tak mūs visus ir radījis skaistus)

Nez, būtu es klostera priekšniece viņas ne krāsotos ne ēstu garšīgus ēdienus :D savādāk sāk jau izklausīties pēc kūrorta :)