|
Sep. 22nd, 2016|09:24 am |
lai vai kā viņus sauktu. jā, ir bijusi ļoti laba pieredze tajos senajos laikos pusnaktī uz Polijas ceļiem, kad ne tikai mēs baidījāmies stopēt, bet arī apstāties visi baidījās. un tad nāca eņģelis pie fūres stūres. savukārt pāris nedēļas iepriekš turpceļā vedošais fūrists apstājās tumša ceļa tumšā malā, aizvilka kabīnes aizkariņus, pagriezās pret mani un teica – nu!? nebiju gatava savu jaunavību uzdāvināt šim nesimpātiskajam, resnajam vecim, sapratu, ka nekurienē nakts vidū mēģināt bēgt būtu bezjēdzīgi, tad liku laukā verbāli visu savu sašutumu, par laimi tas nostrādāja, bet mieles tomēr palika un simpātijas pret tālbraucējšoferiem dalītas. |
|