|
Aug. 28th, 2013|04:44 pm |
Es ieteiktu padomāt par tēmu, kādēļ alternatīvajiem ārstētājiem un viņu stāstiem par brīnumaino izārstēšanos no vēža ar homeopātiju, sikspārņa olnīcu esenci, kaut kādām zinātnes neatbalstītām metodēm un domu spēku komplektā nenāk "pirms" un "pēc" radioloģijas bildes, asins izmeklējumu rezultāti utt. Jebkuram pacientam ir laba čupiņa šādu, es varētu pa gadiem un pat mēnešiem parādīt.
Ja citās kaitēs var viskautko izmēģināt, jo viņas tik un tā progresēs lēni, varbūt pazudīs pašas, varbūt sagādās neērtības, bet diez vai cilvēku piebeigs, ar jau diagnosticētu vēzi pekstiņus taisīt nedrīkst, ja vien nav sasniegta pēdējā stadija, kur tradicionālā medicīna vairs palīdzēt nevar.
Un, protams, var visu ko darīt paralēli, lai uzlabotu psihisko stāvokli un, iespējams - arī fizisko, tostarp vingrot, piekopt visādas garīgas prakses, veikt elpošanas vingrinājumus, meditēt, kas nu kuram sirdij un pasaules uzskatam tuvāks. Ir vesels lērums risinājumu saistībā ar ēdienu, dzīvesveidu, tautas medicīnu, bet tur ir jāapspriežas ar onkologu/imunologu, lai nerastos konflikts ar tradicionālo ārstēšanu un nekļūtu sliktāk.
Atšķirīgās sajūtas par atbildību savā un pacienta gadījumā, manuprāt, ir ļoti pamatotas — ir milzu atšķirība starp izvēles iespējām un izmēģinājumu sekām, kādas ir vēzi potenciāli izraisošas slimības vs. faktiski esoša, pierādīta vēža gadījumā.
Atvaino, ja izklausos skarba, negribu tev sagādāt kādas sliktas emocijas un zinu, ka tev ļoti rūp konkrētais pacients, un tas, ka tu to visu pēti, ir tiešām kolosāli. Vienkārši man par šo tēmu ir ļoti saasināta reakcija, jo esmu ilgi un ļoti daudz pati lasījusi par savu lietu un līdz nelabumam atklausījusies visus iespējamos ieteikumus par to, ko vēl es varētu darīt lietas labā (it kā tas viss jau nebūtu 100x izmalts cauri), sākot ar pozitīvo domāšanu, beidzot ar biešu ēšanu, sodas špricēšanu, svaigēšanu utt.
Varbūt tā ir daļa nolieguma posma, jo šķiet, ka tā vienkārši nevar būt, ka ir nepieciešama smaga un nepatīkama ārstēšana. Neviens nav solījis, ka būs viegli. Un tas ir lieliski, ka tu domā par morāles robežu. Manā skatījumā robežas pārsniegšana būtu informācijas sniegšana slimam cilvēkam, balstoties uz savu personīgo ticību un uzskatiem, nevis zinātniski pamatotu informāciju, ko sniedz cilvēki, kuri gadu gadiem ir veikuši pētījumus un šādus pacientus ārstējuši (kas, protams, arī neizslēdz farmācijas lobija ietekmi, kļūdas, neskaidrus jautājumus un viedokļu nesakritības, bet jau atkal — neviens nav solījis, ka būs viegli).
P.S. Pati esmu daudz ko no alternatīvās puses izmantojusi, bet, kā redzi, problēma joprojām ir. Un atvaino par traki garo komentāru Un turies!
|
|