Ņēmu brīvo tematu, bet tagad tā uz sitiena neatceros, par ko tas bija. Kaut kāds citāts, kur apakšā varēja rakstīt, par ko vien sirds vēlas. Man tas domraksts, starp citu, vēl kaut kur ir - pēc atzīmju izlikšanas vairāki ļauži savējos sakopējām sev. Nezinu gan, vai tagad spētu pārlasīt, droši vien šķistu šausmīgi stulbs. Reiz kā reiz domāju, cik grūti būt latv.val. skolotājai, kam tādi murgi jālasa. Kā tos vispār var novērtēt? :)