| |
[Jun. 18th, 2012|03:19 pm] |
Vakarnakt, kamēr drebinājos un auklēju iekaisušās mandeles un kamēr Bučojs gāza pār pilsētu tonnām auksta saldūdens, internetos noskaidroju, ka hurricane un typhoon ir viens un tas pats, tikai Atlantijā tos sauc par hurrikeiniem, bet Klusajā - par taifūņiem. Un īgņojos uz neko nesaprotošo mammu (c), kurai nekādi nevar ieskaidrot, ka var būt auksti un var saaukstēties arī pie divdesmit grādiem, ja gaisa temperatūra pēkšņi ir strauji nokritusies par desmit, piecpadsmit grādiem. Ā, un vēl tikko uzzināju, ka šorīt, kamēr es saldā murgainā slimnieka miedziņā čučēju, Manilu ir tricinājušas sešas magnitūdas. Kāda ironija - es, kas bieži naktīs nevar aizmigt, baidoties no zemestrīcēm un kam pie katras sašūpošanās - iedomātas vai īstas - bailēs stājas sirds, šoreiz īsto tirināšanos nogulēju un itin nekā nemanīju. |
|
|
