| |
[Sep. 23rd, 2016|08:26 pm] |
Šodien pirms pamošanās, šķiet, bija dīvains sapnis. Neatceros nevienu personāžu, nevienu vietu, nekādu sižetu; nedomāju, ka vispār tur bija kaut kas no minētā. Bija tikai sajūta. Atrados kaut kur, kur bija miers, vieglums, skaidrība un harmonija. Pamodos smaidoša un laimīga. Pēc tam gan viss normāli. Paklusēt šur, paturēt muti tur, papraktizēt klusēšanas Midasa zeltu, jo ikviena izdvesta zilbe vienmēr pēc tam ir jānožēlo.
Nav ne jausmas, kur es miegā biju aizblandījusies, taču labprāt tur būtu palikusi. |
|
|