| Breaking pad |
[Aug. 20th, 2016|05:20 pm] |
Pērnruden pārvācāmies uz dzīvokli ķīniešu mājā. Ķīnieši Manilā ir tādi kā klusie ļaunie: augstprātīgi, izpērk īpašumus un izspiež iezemiešus uz Manilai tuvējām pilsētām, tusē un precas tikai savā starpā (pārsvarā vecāku organizētās aprēķina laulībās; mums viens ķīniešu draugs šitā apprecējās - kāzu ceļojumā pa maukām gājis, kamēr jaunā sieva pa veikaliem un sūdzējusies muterei; mēs ar vīru blisinājāmies vien).
Ievācāmies maigi zaļi krāsotā sešstāvu mājā ar diviem dzīvokļiem katrā stāvā; aicinājumu zīmītes ārdurvis aizvērt lēnām tikai ķīniski un angliski, lai gan vēlāk kāds ar roku pierakstījis klāt arī filipīniski. Dzīvoklis trešajā stāvā pats ar' tāds ķīnisks: ļoti augsti griesti, milzīga centrālā halle, kur klanam pie grozāmā apaļā galda pusdienot, bīdāmās durvis ar daudzām smalkām stikla rūtīm. Liels, plašs, gaišs; karoče, pačotnijs.
Izņemot vienu lietu: ik pa laikam kaut kur no kaut kurienes mūsu istabā uzradās nenosakāmas izcelsmes smaka. Tā nenāca no logiem, tā nenāca no mūsu istabas dušas telpas, bet gan, šķiet, kaut kur no kādas sienas. Un tikai laiku pa laikam. Mēs nekādi nevarējām saprast: kas tur pie velna smird!?
Un tad es ieraudzīju viņu: kaimiņu, kas dzīvoja kaut kur virs mums. Viņš izskatījās kā no Holivudas trillera izkāpis: klasisks ļaunais ķīniešu slepkavnieks-nagu maucējs. Asinis stinga dzīslās, viņu uzskatot un vēl trepēs saskrienoties, nudien! Kopš tā laika smakas izcelsme mums bija visnotaļ skaidra: mhm, atkal jauns pievedums, atkal līķi šķīdina. Un ar katru smakas parādīšanās reizi to izskaidrojošie šausmu stāstiņi kļuva aizvien dzīvāki (tikai ne pats līķis, khe khe), spilgtāki un detalizētāki. Normāls serčiks tur tapa.
Tagad domāju: a ja nu man bija taisnība? |
|
|
| Šādi varētu sākties romāns. Jebkura žanra. |
[Aug. 20th, 2016|06:03 pm] |
"Tur ir hāunem?"
"Kur?"
"Nu, tur, kur tu dzīvo."
"Manilā?"
"Nu jā. Tur ir hāunem?"
"Kas?" mulsi smaidu. Viņa ir draudzenes draudzene; mēs esam it kā mazliet pazīstamas un kādu nieku grupveida mazsarunu pat pārmijušas, taču šī ir pirmā reize, kad viņa mani uzrunā.
""H&M" veikals."
Viņa ir manā vecumā, viņai ir vīrs - totālākais Rūcējs un Ņurdulis no bērnības grāmatiņas "Skudras nepadodas", divas skolas vecuma meitas, normāla karjera un saidlains blakus ienākumi. Viņa ir ļoti skaista, ļoti forša un viņai ap kaklu ir pasaulē skaistākās krelles. |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2016|06:17 pm] |
|
Nez, šitie spoki, vai gari, karoče nomirušie un jau kaut kur tālāk aizmūvojušie cilvji, pārdzimušie par faktiski pilnīgi citiem cilvēkiem tagad; kad viņi izdomā paspokoties (ne jau prikola pēc, bet lai kā sargeņģeļi uz pleca sēdoši iejauktos kādā krīzes situācijā, piemēram, kad atraitņos palikušais vīrs uz teātri taisīdamies grasās aplikt nepareizo šlipsi) - kāds ir tās mehānisms, kā viņi izlec no jaunā rumpja? Ķipa aizmidzina jauno rumpi, izkāpj no rumpja un teleportējas uz attiecīgo ar iepriekšējo dzīvi saistīto cilvju krīzes vietu? |
|
|