| |
[Mar. 12th, 2010|12:36 pm] |
Es jau sen, sen gribu jums pastastīt par Džosu. Dyosu. Dievieti.
Dyosa ir viens riktīgs liels gruntīgs puisiets (bet to nevienam, lūdzu, nestāstiet - tas ir noslēpums!). Krietni garāks pat par mani, plašumā ka trīsas es, bet nav arī vienkārši resnulis, nav ari muskuļu kalns, vienkārši liels gruntīgs puisiets. Dziedāt viņam patīk, ka Vitnija Hjūstone vītero, smuki (kad man nekrīt uz nerviem (kad man pilnīgi viss nekrīt uz nerviem)), viendien noteicām, ka viņš(-a) būs musu oficiālais dziedmāsters kāzas, ja kādreiz tādas uzrīkosim, un izskatījās, ka šitik milzonīgi pagodināts dieviets nekad dzīvē nebija juties. Runā, arī ikdienā, viņš tā kā tie neslepenie sievišķīgie geji - gari stiepti un izlocīti un melodiski, ai, čoini. Dienās Dieviets ir parasts gejs, parastā tēkreklā un īsiem matiem, un bīstas no mammas - mazas, dikti štengras muskuļotas sievietītes ar īsu matu griezumu, viennozīmīgi pat ne bargās kundzes, nē - bargais kundziņš ir mamma, kas vakaros reizem paver bodes durvis, nošņācas "Džžžeissson! (tas tad nu būtu dievieša oficialais vārds)", un dieviets mudīgi slienas brangajās kājas un bailīgi dipina pie mammas, kas viņu, visticamāk, grābs aiz lielās auss un tā arī vilks mājup, jo ir jau vēls un rīt jāiet uz skolu. Toties nedēļas nogaļu naktīs (jo tad mammis nevelk aiz auss mājas, jo rīt taču uz skolu) Dieviets transformējas aPsolutā estrādes dīvā: seksīgs spīdīgs mirdzošš fliteriem nobērts topiņš ar milzu mākslīgajiem pupiem, blonda parūka, gari spilgti makslīgie nagi, augsti papēži un mikrominibrunči uzspīlēti pār megabrangajam ciskām, un visam pāri valšķīgs smaids, pari plūstošs seksapīls un savas bezierunu neatvairāmības apziņa. Dyosa. Dieviete.
Tiktāl par dievieša real-life gaitām. Taču tās ir maznozīmīgas, salīdzinot ar dievieša virtuālajām uzvarām. Dieviets ir geimeris. Geimeris for laif. Tiktāl nekas īpašs, kurš tad galu galā nav geimer for laif. Taču dievieša spēle ir krāpšana. Viņš ir vienkārši ģeniāls krāpnieks. Viņš apkrāps jebkuru un izkrāps jebkurus pikseļ(unnetikaipikseļ)dārgumus simts dažādos veidos, un katrs veids mirdzēs kā karbunkuls. Katrs sīkums ir atstrādāts, katra detaļa ir pārdomāta.
Pamatpaņēmiens ir vienkāršāks par vienkāršu - izlikšanās par meiteni, protams (kas, ja tā dziļi iedziļinās, zināmā mērā nemaz nav izlikšanās, ja kas). Bet puikas jau bieži tā dara un domā, ka ir baigi asprātīgie viltnieki, taču var izlikties par meiteni, un var Izlikties Par Meiteni. Dieviets šai ziņā ir profesionālis. Nav vis nekāds "es esmu meitene, davai dajoš naudu un šmotkas" (lai cik neiedomājami tas neizklausītos, ir eksemplāri, kas iekrīt pat uz šādiem paņēmieniem). Nē, dieviets ir kautrīga un nepieejama meitene, kuras lenkšana prasa īpaši kaismīgu nodošanos. Kad nu upuris lenkšanas centienos ir guvis zinamus panākumus, viņš beidzot tiek pie dieviešmeitenes socialo tiklu kontaktinformācijas. Dieviešmeitenei ir perfekti atstrādāts feisbuks, frendsters un kas nu vēl tur musdienās topos. Ne jau kaut kāda random modeļkonkursa fotogalerija, nē, - profils, kas nerada šaubas par tā īstumu. Beigu beigas upurim pēc vēl neatlaidigākas lenkšanas ir iespēja kvalificēties nākamajai balvai: mobilā tālruņa numuram. Īstajam, ja kas. Un upuris, lai kurā pasaul's malā atrastos, ņem un zvana, un domājiet, dieviets neceļ vai izliekas aizņemts vai ārpus zonas? Hā. Dieviets ceļ gan, un runā savā parastajā normala gejvīrieša balsī. Domajiet, upuris šausmās ģīPst vai ko nu tur afektā dara? Nekā nebija - upuris tik pinas vēl briesmigākos mīlas valgos. Jo dievietim, redz, nav vis kaut kāda nokija, bet gan čainafons, un čainafonam starp daudzajām advancetajām funkcijām ir arī balss filtra/modulatora vai kā nu to tehnokrātiski sauc funkcija. Tobiš talruņa īpašnieks var izmainīt savu blasi telefonā tā, ka tā pēc vēlēšanās izklausās pēc veca veča vai pēc sievietes. (Starp citu, arī čainafonu dieviets nav vis pircis pats par mammja doto kabatsnaudu, tā ir (sūtīta, protams) dāvana no kārtējā upura). Dieviets gan gaužas, ka sieviešbalss modulators nav diez ko seksīgs vai koķets, nez, droši vien šim jāmeklē kaut kur pa netu čainafona novelkamās balss "ādiņas". Mūsu puikas mudina šo paplašināt apvāršņus un beidzot ķerties pie reālas naudas izkrāpšanas, bet dieviets tik daudznozīmīgi smaida pārpasaulīgu virsskolotāja smaidu un noslēpumaini saka: "Es pie tā strādāju."
Par tituliem vēl pastāstīšu. Dieviets neatzīst skuķus. Dieviešprāt, neviens skuķis nav gana smuks un sievišķīgs, un, galvenais, harizmātisks, lai kvalificētos piederībai Sieviešu dzimumam. Tikai viņš. Piemēram, musu lieliskais pastāvīgais jauneklis Mels, nu tur viedokļa līderis visiem pārejiem puikām (par lielisko Melu kādreiz, iespējams, atsevišķš romāns taps) - dievietim vienklaik uz Melu bija Lielais Krešs, bet, ak tu neraža, Melam bija druška, un tad nu dieviets ņēmās nesaudzīgi pelt to drušku - cik gan viņa nesmuka (smuka jau istenībā) utt. Druškas Melam vairs nav (jo īsts geimeris nevar savienot geimošanu ar druškošanu). Ir gan viens izņēmums, un šis izņēmums tad būtu jūsu padevīgā puksta autore. Tur nav jautājumu, jūsu padevīgās puksta autores priekšā dieviets ir gatavs paklanīties un ar cieņu atzīt sakāvi nekad nenotikušā kaujā. Vēl vairāk, pat cienīgi atkāpties no godam pelnītā titula Dyosa un augstsirdīgi nodot to (galīgi nemaz nepelnījušajai) jūsu padevīgajai puksta autorei. Vienreiz pat oficiāla ceremonija gandrīz notika, taču jūsu padevīgā pukstga autore tik purināja galvu un teica Nē, nē, es nevaru tādu augstsirdības izpausmi pieņemt, kas nu es par dyosu salīdzinot ar Īsteno Dyosu. Tā nu mēs dziļi cieņpilni līdzāspastāvam, bezmaz vai ar ceremoniāliem menueta knikšiem apmaināmies.
Un es zinu, kapēc. Protams, balta rudmate, protams, slaida, smuka un labi saglabājusies, protams, šopounera sieva un vispār ounere, bet ne tikai tapēc. Tur ir augstas netveramas matērijas. Es zinu, dieviets mani pārbaudija (testēja), un lielā cienīšana iestājās pēc šiem netveramajiem testiem. Tikai tagad rakstot, es sapratu, kapēc tā lielā cienīšana. Princese uz zirņa tāpēc ka es esmu. Jā, būdiņā, utt, bet man aizvien piemīt nevis vienkāršs kaprīzums, bet taisni tāds kā nosalušajai un izmirkušajai Princesei Uz Zirņa, un tāpec dieviets no sirds ir gatavs man cēli atdot Dyosas titulu, un tāpec es to tikpat cēli nepieņemu. |
|
|