| |
[Aug. 3rd, 2009|05:04 pm] |
Tropiskā lietusgāze gan ir viens varens pigors. Eku vakarvakar pat. Izvedu suni laukā, un nepilnu 100 m attālumā no mājām man pēkšņi no debesīm uzgāžas virsū gigantiskas ūdens baļļas saturs. Nekas neliecina, ka tūliņ varētu līt (ja neskaita pastāvīgo lietus sezonas debesu izskatu, kas draud, ka līt var sākt jebkurā brīdī, taču tā normāli līt nevis šitā ķēmoties), tad pēkšņi nākamajā sekundē tu, cilvēks, esi viscaur slapjš, bet vēl pēc minūtes "lietus" jau ir beidzies, un tu, cilvēks, totāli izmircis un pilnīgi apjucis ievelies pa nepilnus 100 metrus attālās mājas durvīm.
Es jau reiz sacīju (un pierādīju), ka dievs ir vīrietis. Un saku vēlreiz, bet ar nelielu labojumu. Dievs ir puika! |
|
|
| Jautājums Pasaku teicējiem |
[Aug. 3rd, 2009|06:41 pm] |
Ir tāda latv.t.pasaka par lapsu, kura vispirms apjāja zemledus makšķernieku, izliekoties par beigtu uz ceļa, tiekot iemestai ratos, aprijot visas viņa sūri grūti sabļitkotās zivis, tad man neizskaidrojuamu motīvu dēļ aizvilinot vilku uz āliņģi un pierunājot viņu ievietot savu asti āliņģī, kura attiecīgi iesalst ezerā, neļaujot vilkam laikus aizbēgt no satrakotā atriebīgā bļitkotāja drugāna pūļa. Tagad jautājums Pasaku teicējiem: Ko lapsa vēlāk atkal satiekoties sacīja nu jau bezastes smagi piekautajam vilkam, un ar kādiem argumentiem viņa piespieda nu jau bezastes smagi piekauto vilku šo stiept kamiešos?
Jo vakarnakt mans sasirgušais vīra kungs ar sapampušo zobu izdomāja man izsniegt nelielu masāžu - ne ilgu, tomēr pietiekamu, lai masāžas seansa laikā es pagūtu viņam izstāstīt šo pasaku, angļu valodā turklāt, un vēl izfilozofēties par to, ka vismaz pasakās taču vienmēr jāuzvar Labajiem Muļķīšiem nevis Nekaunīgajiem Viltniekiem. Vienīgi pasakas stāstīšana man samisējās jau minētajā momentā, un es vilkam, tfu, vīra kungam jūtos skaidrību parādā. Tātad - ko lapsa teica vilkam pēc sadursmes ar bļitkotāju bandu un ar kādiem argumentiem piespieda viņu celt sevi kamiešos? Paldies! |
|
|