| Jautājums Pasaku teicējiem |
Aug. 3rd, 2009|06:41 pm |
Ir tāda latv.t.pasaka par lapsu, kura vispirms apjāja zemledus makšķernieku, izliekoties par beigtu uz ceļa, tiekot iemestai ratos, aprijot visas viņa sūri grūti sabļitkotās zivis, tad man neizskaidrojuamu motīvu dēļ aizvilinot vilku uz āliņģi un pierunājot viņu ievietot savu asti āliņģī, kura attiecīgi iesalst ezerā, neļaujot vilkam laikus aizbēgt no satrakotā atriebīgā bļitkotāja drugāna pūļa. Tagad jautājums Pasaku teicējiem: Ko lapsa vēlāk atkal satiekoties sacīja nu jau bezastes smagi piekautajam vilkam, un ar kādiem argumentiem viņa piespieda nu jau bezastes smagi piekauto vilku šo stiept kamiešos?
Jo vakarnakt mans sasirgušais vīra kungs ar sapampušo zobu izdomāja man izsniegt nelielu masāžu - ne ilgu, tomēr pietiekamu, lai masāžas seansa laikā es pagūtu viņam izstāstīt šo pasaku, angļu valodā turklāt, un vēl izfilozofēties par to, ka vismaz pasakās taču vienmēr jāuzvar Labajiem Muļķīšiem nevis Nekaunīgajiem Viltniekiem. Vienīgi pasakas stāstīšana man samisējās jau minētajā momentā, un es vilkam, tfu, vīra kungam jūtos skaidrību parādā. Tātad - ko lapsa teica vilkam pēc sadursmes ar bļitkotāju bandu un ar kādiem argumentiem piespieda viņu celt sevi kamiešos? Paldies! |
|