| |
[Jul. 19th, 2009|01:10 am] |
Kaimiņos nomira meitenīte. 11 gadi. Ar dengi. Bet ne jau par meitenīti vai nomiršanu, vai dengi es tev šovakar gribu pastāstīt, manu mazo draudziņ. Par tradīcijām, atkal jau par vietējām tradīcijām es tev šovakar pastāstīšu, manu mazo draudziņ. Par apstāvēšanas tradīcijām šoreiz.
Meitenīte nomira jau pirms vismaz nedēļām divām, nobērēja šodien. Par to, ka kvartālā kāds nomiris, liecināja uz ielas stūra uzslietā saliekamā nojume, plastmasas galds un daudzie krēsli ap to. Un pastāvīgs cilvēku pūlītis zem nojumes: vieni nāca nedaudz pasērst un devās prom, citi zem nojumes uzturējās caurām naktīm. Ko gan tie pēdējie tur divas nedēļas sadarīja? Spēlmaņoja. Nemācēšu detaļās minēt, ko tieši viņi tur spēlmaņoja - kārtis, kauliņus vai ko citu, bet nu spēlmaņoja caurām naktīm. Tā tad nu arī ir tā apstāvēšanas tradīcija, par kuru gribēju tev šovakar pastāstīt, manu mazo draudziņ. Jo raugi - spēlmaņošana, vismaz atklāta, vismaz masveidīga, šeit nav atļauta - vienīgais izņēmums ir apstāvēšana. Kad kāds nomirst, tad tuvinieki līdz bērēm uzštellē piknika bāzi, un kvartāla masu spēlmaņošana var sākties. Noteikums ir tāds, ka zināms procents no vinnestiem tiek aizgājēja tuviniekiem - piknika namejiem: bēru izdevumiem, sāpju remdēšanai, tuvinieka zaudējuma kompensācijai - sauciet to kā gribiet. Pēc Vietējā Zinātāja sacītā, šajā gadījumā līdzekļu vākšanas pasākums vilkās neparasti ilgi - divas vai pat vairāk nedēļas - parasti tas ilgst dažas dienas. Pat nule pārgājušais taifūns, spēcīgās lietavas un vēja brāzmas nespēja izjaukt apstāvēšanas skumīgo ballīti. Skolās mācības tika atceltas, izziņota kurējas tur pakāpes trauksme, bet apstāvēšana tik ritēja pilnā sparā. Ģimene nabadzīga, pašūpoja galvu Vietējais Zinātājs. Taču spriežot pēc varenās jautrības, skaļajiem smiekliem un vēlāk kautiņiem un bļaušanas vakarnakt, apstāvēšanai būs pienācis gals, prātoja Vietējais zinātājs. Viņam izrādījās taisnība, un šopēcpusdien piknika uzpariktes jau bija novāktas, toties tuvākajā apkārtē visur mētājās rožu ziedlapiņas. |
|
|
| 404 Not Found jeb 6.b klases hronikas |
[Jul. 19th, 2009|06:50 pm] |
Re: ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) romija : yannel, tu mani kādreiz ļoti ,ļoti sāpināji. Indīgi, netaisni, bravūrīgi. Es tevi atcerēšos ar naidu. Vienmēr.
Laikam man jājūtas pagodinātai, ka man ir uzradušies slepeni pienīdēji. Slepeni - jo šis posts nav izlasāms un uz to nav atbildams tur, kur tas it kā tika atstāts - pie stāsta par mazās denges upures apstāvēšanu, un anonīmi - jo man nav ne jausmas, kas vai kurš ir romija un par ko, kad un kādos apstākļos šī persona ir tikusi "indīgi, bravūrīgi un netaisni" sāpināta tik ārkārtīgi dziļi un spēcīgi, ka jātur naids Vienmēr un mūžīgi mūžos uz pilnīgi nepazīstamu personu) pienīdēji. Taču, spriežot pēc šādas pilnīgi nerelevantas, gļēvas (jo slepenas) dzelšanas un draudēšanas "Mužiks naic Aļkas brigadei" stilā rakstura, nezināmā persona nezināmos apstākļos ir dabūjusi pa dibenu pelnīti, un dabūs vēl, ja uzprasīsies. Tikmēr savas mūžīgās naida liesmas uzturēšanai allaž kvēlai iesaku pabikstīt kādu vūdū lellīti, jo mazām muļķa meitenēm taču pieklājas spēlēties ar lellēm. Čau. |
|
|